Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste dzimis 1859. gada 14. septembrī Sesavā.
Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste dzimis 1859. gada 14. septembrī Sesavā. Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju (tagadējā Academia Petrina ēkā). Pēc Maskavas Universitātes beigšanas strādājis Jelgavā par advokātu. Vadījis Jelgavas Latviešu biedrību.
1929. gadā, lai iemūžinātu prezidenta Jāņa Čakstes piemiņu, Jelgavā Upes iela tika pārdēvēta par J. Čakstes bulvāri.
1930. gada 31. augustā Jelgavas Klasiskās ģimnāzijas laukumā pretim toreizējai Valsts zemes bankas ēkai tika atklāts tēlnieka Kārļa Jansona bronzā darinātais piemineklis J. Čakstem. Lielāko daļu līdzekļu saziedoja zemgalieši.
1996. gada 12. septembrī Jelgavas dome nolēma atbalstīt J. Čakstes demokrātijas veicināšanas fonda iniciatīvu par pirmā prezidenta pieminekļa atjaunošanu Jelgavā, atzīmējot valstsvīra 140. dzimšanas dienu.
Lai realizētu šo apjomīgo kultūrvēsturisko pasākumu, Jelgavas kultūras padome nolēmusi rīkot atjaunojamā pieminekļa izgatavošanas atklātu konkursu. Šā darba nozīmību Jelgavai un visai Latvijai varētu salīdzināt ar Lāčplēša pieminekļa atjaunošanas akciju, kas ilga no 1989. līdz 1992. gadam.
J. Čakstes pieminekļa atjaunošanas darba grupa vairākkārt spriedusi par veicamo darbu apjomu, pasākuma finansēšanas avotiem, pieminekļa novietni un citām aktualitātēm.
Viesojoties Cēsu «Siļķēs» pie tēlnieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona pagājušā gada rudenī, saņēmām principiālu piekrišanu pieminekļa skulpturālās daļas veidošanai. Taču darba grupā diskusijas izraisa jautājums par tā atrašanās vietu.
Loģisks risinājums, šķiet, ir pieminekli atjaunot sākotnējā izskatā un novietot to Academia Petrina ieejas durvju priekšā uz betona pamata, kas ir saglabājies un kura virsma atrodas tikai dažus centimetrus zem muzeja priekšlaukumu sedzošo betona plātnīšu kārtas. Taču situācija kopš J. Čakstes pieminekļa likvidēšanas 1949. gadā ir mainījusies. Pie muzeja ēkas galvenās fasādes uzstādīts Ģederta Eliasa krūšutēls. Turpat netālu atrodas «vecā» Lāčplēša pieminekļa granīta torss. Tēlniecības speciālisti atzīst, ka prezidenta pirmā pieminekļa bronzas figurālais veidojums bijis ar samērā zemu māksliniecisko izteiksmību, pārāk naturālistisks un nav atspoguļojis Jāņa Čakstes personības būtību. Līdz ar to darba grupa iesaka piemineklim pilsētvidē atrast citu dzīves telpu, paredzot, ka arī pieminekļa apjoms varētu būt reducēts līdz vienkāršai, nelielai piemiņas zīmei.
Īsi aprakstīšu trīs alternatīvās ieteiktās vietas, kurās dažādu apsvērumu dēļ varētu atrasties piemineklis.
Skvērs Sv. Trīsvienības baznīcas torņa priekšā Akadēmijas un Rīgas ielas krustojuma tuvumā. Pilsētbūvnieciski vieta ir ļoti izdevīga – atrodas tieši pilsētas centrā, piekļaujas galvenajām ielām. Par to, ka laukums piemērots mākslinieciskam akcentam, liecina fakts, ka minētajā novietnē atradies piemineklis biedriem V. Uļjanovam un J. Džugašvili.
Manuprāt, gan iepriekš teiktais, gan apsvērums, ka Trīsvienības baznīcas tornis un tā apkārtne tuvākajos divos trīs gados netiks sakopti, liecina, ka šī vieta nevarēs kalpot kā fons skulpturālam veidojumam. Arī skvēru ietverošās apbūves augstumi var radīt grūti pārvaramas mēroga problēmas.
Zaļā zona tirdzniecības nama «Laimdota» tuvumā. Šo vietu šķērsoja senā Katoļu iela, un līdzās atradās arhitektoniski iespaidīgā Jelgavas Latviešu biedrības trīsstāvu celtne. 1995. gadā izstrādātais Jelgavas centrālās daļas renovācijas projekts paredz iespēju pēc analoģijas ar Rīgas Melngalvju namu perspektīvā atjaunot Jelgavas Latviešu biedrības ēku. Jānis Čakste tajā no 1887. līdz 1901. gadam vadīja Latviešu biedrības darbu un līdz ar to ir saskatāma argumentācija J. Čakstes pieminekļa vai piemiņas zīmes projektēšanai šeit.
Centrālais laukums. Ideāla vieta nozīmīgam mākslinieciskam veidojumam. Šodien laukums šķiet bezpersoniska ekstensīvi izmantota zaļumu zona pilsētas sirdī, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt gājēju plūsmu virzienā: universālveikals – tirgus.
Pilsētas domē ir saņemti ierosinājumi laukumam piešķirt Hercoga Jēkaba vārdu. Domāju, pirms kapitālas Centrālā laukuma rekonstrukcijas un iepriekšējas tā idejiskās un lietošanas mērķa noteikšanas rīkot šeit J. Čakstes pieminekļa uzstādīšanu būtu priekšlaicīgi.
Kā arhitekts, kuram bijusi iespēja strādāt Lāčplēša pieminekļa atjaunošanā, secinu, ka J. Čakstes pieminekļa atdzimšanas gaita tai līdzinās. Arī 1989. gadā, ņemot vērā stacijas parka pēckara kompozicionālās pārmaiņas, tika izvirzīti četri Lāčplēša tēla novietnes varianti, no kuriem viens bija vēsturiskais. Darba gaitā izdarot pieminekļa maketēšanu dabā mērogā 1 : 1, nonācām pie secinājuma, ka objekts ideāli «sēž» vietā, kam viņš sākotnēji paredzēts – parkā pie stacijas. Kā darba grupas dalībnieks es iestāšos par J. Čakstes pieminekļa atjaunošanu šā vārda burtiskā nozīmē – tā vēsturiskajā vietā un sākotnējai skulptūrai maksimāli tuvinātā atveidojumā.
Šā nelielā raksta mērķis ir rosināt Zemgales sabiedrisko domu, lai publiski apspriestu prezidenta J. Čakstes pieminekļa atjaunošanas problēmas. Darba grupa rūpēsies, lai tiktu ņemts vērā arī J. Čakstes radinieku viedoklis. Sidrabenes pagastā pilnā sparā rit Čakstes dzimto māju «Auči» atjaunošana, kas acīmredzot tiks sekmīgi pabeigta līdz prezidenta dzimšanas dienai 1999. gadā.
