24. decembrī taisījos uz dievnamu – Ziemassvētku vakarā visi godīgi ļaudis kopā ar ģimenēm iet baznīcā.
24. decembrī taisījos uz dievnamu – Ziemassvētku vakarā visi godīgi ļaudis kopā ar ģimenēm iet baznīcā. Šo gājienu parasti ieskandina zvani. Taču šogad to skaņas nedzirdēja, nedz baznīcā ieejot, nedz dievkalpojumam beidzoties. Man, vecam cilvēkam, tas liekas nepieņemami.
Atceros, ka krievu laikā Sv.Annas baznīcas zvani skanēja, līdz kādai komunistu ģimenei tas sāka traucēt. Interesanti, kam tagad traucē baznīcas zvani?
Arī 25. decembrī gāju baznīcā. Cilvēku bija ļoti maz, un cits citam tie vaicāja, cikos tad dievkalpojums sāksies. Viss bija kluss, ne ērģeļu skaņu, ne Ziemassvētku dziesmu. Tad parādījās mācītājs un koris, iededzās gaisma. Koristi dziedāja arī angļu valodā, un tas man nav pieņemami. Tad vismaz melodijai bija jābūt pazīstamai. Gāju mājās bez baznīcas zvanu skaņām, bez mīļajām dziesmām un ērģeļu mūzikas.
Pensionāre
