Nākotnes plānos ietilpst gan aizsargdambja rekonstrukcija, gan āra kinoteātra ierīkošana.
Līvbērzes pagasts ir otrais lielākais Jelgavas novadā – uzreiz aiz mežainās Valgundes. Kā stāsta pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne, viņas pārziņā esošajā teritorijā pamatā ir lauksaimniecības zeme. Pagastā ir salīdzinoši daudz pašvaldības zemes, kas tiek iznomāta. To gan pamazām plānots mainīt, piedāvājot iepriekš iznomātās platības iegādāties izsolēs.
«Gatavojoties iedzīvotāju sapulcēm, vienmēr uzmanība tiek pievērsta iedzīvotāju skaitam – esam bijuši gan trešie, gan piektie novadā. Vidēji iedzīvotāju skaits svārstās no 2300 līdz 2400,» atzīst R.Medne, piebilstot, ka Līvbērze ir gana liels pagasts ar trīs ciemiem – Vārpu, Tušķiem un Līvbērzi. Aizpagājušajā gadā pat bijis pozitīvs dzimstības rādītājs, tiesa, tikai par vienu iedzīvotāju, tagad atkal rādītāji pasliktinājušies.
Ceļš, uz kura sakult krējumu sviestā
R.Medne atzinīgi vērtē pagasta atrašanās vietu, jo reti vēl no kura var tik ērti aizbraukt līdz Jelgavai. Taču šo prieku krietni pabojā ceļa stāvoklis. Pārvaldes vadītāja secina: «Gaidām nākamo plānošanas periodu kā nezin ko – cerībā, ka varēs salabot ceļu uz Jelgavu. Posmā no Tušķiem līdz Auces tiltam var sakult saldo krējumu sviestā.»
Pārsvarā līvbērznieki dodas strādāt uz Jelgavu, Rīgu un citviet, dažiem ir darbs kūdras izstrādātāju uzņēmumā «Laflora», vēl kādam Vācijas un Latvijas kopuzņēmumā SIA «Jelgawood», kas nodarbojas ar koksnes pārstrādi, un agrofirmā «Jelgava». «Tiesa gan, agrofirmai ir problēmas ar īpašumu uzturēšanu. Ļoti žēl ģenerāļa Baloža nama, kas pamazām iet bojā. Bija doma tur ierīkot jaunsargu bāzes vietu, tomēr plāns mainījās,» stāsta pārvaldes vadītāja. Upes muiža bijusi viena no lielākajām Līvbērzes muižas pusmuižām. Pirmā pasaules kara laikā tajā apmetusies vācu ložmetējkomanda, saimniecības ēkas tad nopostītas. Latvijas vēsturē tā vairāk pazīstama kā ģenerāļa Jāņa Baloža jaunsaimniecība, ko viņš 1920. gadā ar Satversmes sēdes lēmumu saņēma kā balvu par nopelniem dzimtenes labā. 1940. gadā to nacionalizēja, bet ģenerāli Balodi izsūtīja uz Sibīriju.
R.Medne ar savu pagastu lepojas: «Viss mums te ir. Veikali, skola, kultūras nams un dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Divos ciemos ir arī pirtis.» Nereti jelgavniekiem pat neienāk prātā, ka Tušķi un arī Aizupes pamatskola atrodas Līvbērzes pagastā. Tušķenieki, pēc pārvaldes vadītājas stāstītā, arī paši sevi mēdz pieskaitīt jelgavniekiem, kas esot gluži dabīgi, ņemot vērā teritorijas atrašanās vietu. Liela daļa Tušķu iedzīvotāju arī strādā un mācās Jelgavā, savukārt daudzi mazie jelgavnieki dodas uz Aizupes pamatskolu.
«Pagasta svētkos, manuprāt, bija ieradušies ļoti daudzi pagasta iedzīvotāji, arī no Tušķiem. Mēs ļoti lepojamies ar šiem svētkiem, jo svinam tādus jau desmito reizi. Cilvēki, kas grib piedalīties kopīgos pasākumos, arī speciāli atbrauc uz centru,» spriež R.Medne.
Rada māju sajūtu
Prieku par ikgadējo pagasta svētku organizēšanu jūt cauri visai sarunai ar pārvaldes vadītāju. Viņa ik pa brīdim atceras kādu veiksmīgu risinājumu, kas īstenots, gatavojoties pasākumam. Tā, piemēram, ar uzņēmuma «Laflora» ziedojumu ierīkots apgaismojums uz estrādi. Daudz pagastā paveikts arī pašu spēkiem, liekot kopā radošas vietējo idejas. Pagasta saimniecei ir skaidrs, kas ir galvenais pārvaldes uzdevums: «Ko gan citu pagasts var dot saviem iedzīvotājiem kā to, lai viņiem šeit būtu labi, būtu māju sajūta.» Ja līdzekļu nav pietiekami, daudz var izdarīt, pašiem iesaistoties un radoši rīkojoties. Kokmateriāli, kas rodas, nozāģējot kādu koku pagastā, vienmēr tiek izmantoti, lai labiekārtotu publisko telpu. Tā izgatavotas atkritumu urnas un soliņi. Talkas laikā, piedaloties dejotājiem no Tukuma, Bauskas, Jelgavas novada, Dobeles puses, sastādīti koki. Tā īstenota ne viena vien ideja.
«Mums sapņu ir vairāk, nekā vajag. Varētu mierīgi visu novada finansējumu vieni paši iztērēt,» joko pārvaldes vadītāja, apstiprinot, ka līvbērzniekiem ideju netrūkst. Vajadzētu pielabot un sakārtot ielu infrastruktūru. Viens no lielākajiem plāniem ir aizsargdambja Bērzes krastā rekonstruēšana. Dambis ir sliktā tehniskā stāvoklī, viena tā puse jau sāk brukt, un ciemats varētu ciest no applūšanas. Kā skaidro R.Medne, problēmas rada neskaidrības, kam īsti pieder zemes šajā teritorijā – pašvaldībai vai Zemkopības ministrijai. Šis jautājums pašlaik tiek risināts, lai varētu organizēt aizsargdambja uzlabošanas darbus. Dambis izveidots vēl kolhozu laikos pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados, lai ciema plūdu laikā pasargātu no applūšanas. «Mēs vēlētos, lai šajā vietā līvbērzniekiem būtu līdzīga promenāde kā Jelgavā,» pārvaldes vadītāja atklāj savus sapņus.
Vēl ļoti gribētos papildināt ielas vingrošanas elementus ar īstiem ielas trenažieriem, jo jaunieši par to izrāda interesi. R.Medne pārliecināta, ka kādreiz šo ieceri noteikti izdosies īstenot. Plānos ir arī āra kinoteātris, lai ne tikai vietējie, bet arī jelgavnieki vasaras siltajos vakaros varētu ierasties paskatīties filmas.
No Ķekavas uz Līvbērzi
Pati pārvaldes vadītāja nav dzimusi vietējā. Ieradusies Jelgavā studēt, bet pēc akadēmijas (tagad – LLU) beigšanas palika dzīvot šajā pusē. «Jelgavas sovhozs mani nopirka no kolhoza «Ķekava»,» ar smaidu atceras R.Medne. Kādu laiku veikusi agronomes pienākumus, bet aptuveni 2000. gadā sākusi strādāt pagasta padomē par projektu vadītāju. Tolaik vēl šeit bijusi sadarbības iestāde «Bērzes krasti», darbojoties tajā, īstenoti daudzi interesanti projekti. Biedrībā apvienojušies Bērzes, Jaunbērzes, Glūdas un Līvbērzes pagasti. Lai arī divi no tolaik iesaistītajiem ir Dobeles novadā, nevar teikt, ka sadarbība pilnībā beigusies. Piemēram, kopīgi ar Dobeles novadu tiek rīkots represēto piemiņas pasākums «Pikšās».
Ruta sauc sevi par pilntiesīgu līvbērznieci, atzīstot, ka ar aizrautību un prieku dara savu darbu. «Nevienu darbu taču nevar normāli darīt, ja nepatīk tas, ko dara,» viņa teic un ir apņēmības pilna īstenot daudzās pagasta iedzīvotāju ieceres. ◆
