Ilgi gaidītais ceļojums beidzot ir klāt. Pirms došanās ceļā vēl pārbaudām savas somas un traucamies uz Rīgu. Lidojums ar aviokompānijas «SmartLynx» lidmašīnu «Airbus A320» sākas bez aizkavēšanās, un jau pēc nepilnām trīs stundām nosēžamies Maljorkas galvaspilsētas Palmas lidostā. Liels ir pārsteigums, uzzinot, ka aviolainera kapteinis ir latvietis.
Jau vakars, bet Palma sagaida ar patīkamu siltumu. Mūsu viesnīca «Beverly Playa» atrodas Peguerā, apmēram 30 minūšu braucienā no Palmas. No viesnīcas lodžijas paveras brīnišķīgs skats uz Vidusjūru ar klintīs ieskautajiem gleznainajiem līčiem un smilšaino pludmali. Maljorka ir pati lielākā Spānijai piederošā Baleāru arhipelāga sala, tulkojumā no latīņu valodas arī nozīmē – «lielākā». Baleāru salu arhipelāgā vēl ietilpst Menorka, Ibiza, Formentera un daudz mazu neapdzīvotu saliņu. Jāatzīmē, ka sala pieder privātīpašniekiem, izņemot autoceļus un piekrastes joslu.
Lai gan sauļošanās sezona sākas maijā un noslēdzas oktobrī, sala ir skaista arī pavasarī. Šajā laikā zied apelsīnkoki, un apelsīnu raža tiek ievākta divas reizes gadā. Bet, ja gribas baudīt mandeļkoku ziedēšanu, uz Maljorku jādodas februārī, kad baltie mandeļkoku ziedi pārklāj zemi, kas atgādina uzsnigušu sniedziņu. Kaut arī šajā laikā nav tik silts, lai gozētos pludmalē, temperatūra ir pietiekami augsta, lai izbaudītu saulesstarus. Karsto vasaru un ārkārtīgi maigo ziemu dēļ (zemākā temperatūra plus pieci grādi) daudzi eiropieši izvēlas atpūsties tieši te. Sala ir iecienīts tūrisma objekts īpaši vācu ceļotāju vidū, to iecienījuši daudzi populāri kinoaktieri un slaveni sportisti. Sniegs Maljorkā nemēdz būt, tikai reti noklāj kalnu augstākās virsotnes, bet arī tad ātri vien izgaist. Lietainākais mēnesis ir aprīlis. Šoreiz mūsu mērķis nebija gulšņāt pludmales smiltīs, bet baudīt salas skaisto dabu.
Valdemosa un brīvdabas etnogrāfiskais muzejs
Salas iepazīšanu sākam ar senatnīgo kalnu pilsētiņu Valdemosu, kurā saglabājušies 15.–18. gadsimta pieminekļi. Protams, nevarējām neaiziet uz klosteri «Real Cartuja de Valldemossa», kas sākotnēji bijusi karaļa rezidence. Klosterī kādreiz dzīvojis poļu komponists Frideriks Šopēns un franču rakstniece Žorža Sanda. Šeit Šopēns radījis savu brīnišķīgo kompozīciju «Ziema Maljorkā» («A Winter in Mallorka»). Bija iespēja arī noklausīties nelielu komponista skaņdarbu klavierkoncertu. Muzejā apskatāmas ne tikai Šopēna piemiņas lietas un nošu pieraksti, bet arī zīmējumi, grāmatas, fotogrāfijas, gleznas un gravīras, kurās atspoguļota Maljorkas antīkā dzīve un tradīcijas.
Tālāk dodamies uz La Granhas brīvdabas etnogrāfisko muzeju – muižu, kas atrodas netālu no Esporles ciematiņa. Šī senā muiža saglabājusies nepārbūvēta no 18. gadsimta un iepazīstina apmeklētājus ar seno maljorkiešu dzīvesveidu – var apskatīt amatniecības darbarīkus, mēbeles un senlaiku apģērbus. Muižas apkārtnē iekopti skaisti dārzi un dīķi, izveidotas strūklakas, apskatāmi vietējie dzīvnieki. Turpat pagalmā tieši no mucām var nobaudīt vietējos vīnus. Muižas saimnieces cienāja mūs ar tikko vārītiem virtuļiem, baudījām sieru, desu un vīģu kūku. Muižā ir lieliska izklaide visai ģimenei.
Manakora un pazemes pasaule Porto Kristo
Rītu sākam ar pērļu fabrikas apmeklējumu Manakorā. Vispirms tiekam iepazīstināti ar «Majorica» pērļu ražošanas procesu. Pērļu ražotni 1890. gadā dibinājis vācu uzņēmējs Eduards Hoišs. Tā kā dabīgās pērles bija ļoti dārgas un jebkurš tās nevarēja iegādāties, viņš radīja mākslīgo pērļu izveides procesu. Protams, pēc tam bija arī iespēja iegādāties pērļu izstrādājumus.
Pēc pērļu fabrikas apmeklējuma ceļš turpinās uz Porto Kristo – pazemes pasauli, kur tūristus gatavs pārsteigt viens no izcilākajiem salas tūrisma objektiem – Drakona alas («Las Cuevas del Drach»). Tā ir pati iespaidīgākā ala visā Maljorkas salā – pazemes labirinti stiepjas 2,4 kilometru garumā un 25 metru dziļumā. Vairāku tūkstošu gadu veidošanās procesā pa pilienam stalaktīti un stalagmīti veido pasakainu ainavu. Alā atrodas pazemes Martela ezers, apmēram 177 metrus garš un 30 metrus plats, bet tā dziļums svārstās no četriem līdz divpadsmit metriem. Martels tiek uzskatīts par lielāko pazemes ezeru pasaulē. Apmeklētāju ērtībām 20. gadsimta sākumā alas tika pārbūvētas, izveidojot tur celiņus un kāpnes, kā arī ierīkots elektriskais apgaismojums. Ekskursija ietvēra arī klasiskās mūzikas koncertu, kuru sniedza muzikanti, gondolās pārvietojoties pa pazemes ezeru.
Palma – senatnīgā un mūsdienīgā
Maljorkas galvaspilsēta Palma ir pērle, kas pārsteigs. Pilsētu dibinājuši romieši, un tās vēsture ir ļoti bagāta. Te valdījuši gan bizantieši, gan mauri. Palma ir lielākā salas pilsēta ar pašlaik apmēram 420 000 iedzīvotāju, tajā apmetusies gandrīz puse visas Maljorkas. Pilsētā veiksmīgi sadzīvo senatnīgais ar mūsdienīgo, tā ir krāsaina un trauksmaina.
Apskati sākam ar pilsētas skaistākās celtnes Maljorkas katedrāles apmeklējumu, kuras būvniecība sākta 13. gadsimtā. Tā celta gotiskā stilā un redzama pāri pilsētai. Katedrāles iekšpuse pārsteidz ar savu greznību. Lieldienās katedrāli apmeklē Spānijas karalis. No katedrāles atklājas brīnišķīgs skats uz plašo Palmas līci. Visa līča piekraste ir pārblīvēta ar dažāda lieluma jahtām.
Otrs lielākais Palmas tūrisma objekts Belvēras cietoksnis (Castel del Bellever) ir unikāls ar to, ka celts apļveida formā (vienīgā šāda gotiskā pils Spānijā) ar iekšējo pagalmu un trīs torņiem. Sākotnēji cietoksnis kalpojis kā Maljorkas karaļa uzturēšanās vieta, daudzus gadsimtus izmantots kā militārais cietums, bet tagad tur iekārtots muzejs, kur aplūkojama arheoloģisko atradumu un skulptūru kolekcija. Cietoksnis atrodas uz kalna, un no tā paveras elpu aizraujošs skats uz Palmu.
Paradīzes vārti un ziemeļu punkts
Lai sasniegtu nākamo ceļojuma mērķi – Paradīzes vārtus (Torrent de Pareis) –, jāšķērso Tramuntana kalnu grēda (Serra de Tramuntana). Nobrauciens lejup no 682 metru augstuma pa deviņus kilometru garo, šauro un līkumoto ceļa posmu bija ceļojuma ekstrēmākais piedzīvojums. No vienas puses mūs ieskāva stāvi kalni, turpretim otrā pusē pavērās dziļas aizas. Kaut gan mūsu sirsniņas lēkāja kā bumbiņas, autobusa šoferītis Huans Pedro to veica pārliecināti un virtuozi. Tā kā ceļš ir ļoti šaurs un stāvs, autobusiem nobraukšanai un uzbraukšanai paredzēts pat noteikts laiks: no rītiem – lejup, bet pēcpusdienā – augšup. Līkumotais ceļš vijās ar skaistiem dabasskatiem. Spirālveida kalnu ceļš ir iecienīts amatieru un profesionālu velobraucēju vidū.
Pa klintī izveidotu tuneli nonācām kalnu grēdu ieskautā oļu klātā pludmalē, kas pārsteidza ar zilganzaļo un caurspīdīgo jūras ūdeni. Skats vienreizīgs! Paradīzes vārti joprojām bauda lielu popularitāti. Iesakām ikvienam apmeklēt Sa Calobras līci.
Pēdējais apskates punkts ir Maljorkas ziemeļu punkts – Cap de Formentor ar klints izvirzījumu jūrā. 384 metru augstumā virs jūras līmeņa atrodas Cap de Formentor bāka. Varenās stāvās klintis ar izcilo dabas skaistumu piedāvā iespaidīgu skatu uz Vidusjūru ar kristāldzidro ūdeni, priežu mežu klātajām klintīm un gleznainajiem līčiem. Skaistās ainavas dēļ tā ir viena no tūristu visvairāk apmeklētākajām vietām.
Uz redzēšanos, Maljorka!
Melita un Juris Zariņi
