«Vai nākamgad «Zemgales Ziņas» turpinās iznākt?» bažīgi vakar jautāja vecāka kundze redakcijas priekštelpā, kur neviļus sākusies laikraksta abonentu diskusija par beidzamajām aktualitātēm. Lai atbilde, protams, ir pozitīva, šķiet, ka Krājbankas krīze sašķobījusi cilvēku ticību jebkuram uzņēmumam vai iestādei, kam vien ir kases aparāts. Kur skatījās mediji, kuru sargsuņa uzdevums ir uzdot neērtus, taču aktuālus jautājumus tiem, kuri, ieguvuši varu vai naudu, valda pār citiem? Pārlūkojot internetā vecās ziņas, var secināt, ka par Krājbankas īpašnieka kriminālmeklēšanā izsludinātā Krievijas miljardiera Vladimira Antonova apšaubāmo darījumu, nopērkot zviedru autorūpnīcu «SAAB», medijiem bija zināms jau pirms laiciņa. Bija zināmi arī ar Krājbanku cieši saistītie «AirBaltic» zaudējumi. No ekonomista Jāņa Ošleja teiktā var secināt, ka informēti, domājoši cilvēki Krājbankai jau sen neuzticējās. Taču tautas vairākumam šīs bažas bija gājušas secen. Diezgan trāpīgs ir Pana Klekša analītiķa Māra Zandera radio SWH paustais secinājums: «Mums ir vāja pētnieciskā žurnālistika, novājināti mediji, un tādēļ nav brīnums, ka sabiedrībai nākas ciest.»Zināma daļa atbildības droši vien jāuzņemas žurnālistiem, taču pamatots arī jautājums, kāpēc tikai trīs gadus pēc «Parex bankas» nogrimšanas uzraugošās iestādes pieļāva vēl vienu līdzīgu scenāriju. Atbildīgās amatpersonas, kas ik mēnesi par savu darbu saņem vakar rindās stāvošajiem nekad nesasniedzamus tūkstošus, to skaidro negribīgi un nepietiekami. Atklātas sarunas šobrīd pietrūkst visvairāk.
