Nu jau pāris mēnešu sesavnieki aizvien sparīgāk izrāda cīņassparu, pretojoties dāņu vēlmei būvēt cūku kompleksu. Neslēpšu, ka kopumā esmu par šā projekta attīstību, taču man ir arī liels prieks, ka sesavnieki ir sasparojušies. Piekrītu, ka Zemgales auglīgos un apdzīvotos laukus tik tiešām varētu sekmīgi izmantot arī citām lauksaimniecības nozarēm, bet tādas fermas, kas kaitina cilvēku prātus, būvēt citu reģionu «izmirušajās» vietās. Taču sapulce vairāk atgādināja bezjēdzīgu pabļaustīšanos, nevis rūpīgi plānotu pasākumu, kur pēc ticamu argumentu izklāstīšanas varētu pieņemt konstruktīvus tālākās rīcības plānus. Kamēr sesavnieki pagaidām gatavi tikai klaigāt, daudz secīgāk un konstruktīvāk rīkojas dāņu pārstāvji. Lauki ir domāti ražošanai, un esmu pārliecināts, ka tāds dāņu komplekss visas vides un citas prasības ievērotu daudz stingrāk nekā mūsu vidējais lauku latvietis. Neskaitāmās lauku sētās aiz kūts visu gadu smird mēslu čupas, no kuras virca nemitīgi sūcas augsnē, bet pagalms piegružots ar rūsējošiem «hlamiem» un apraktām zāļu pudelītēm. Mēs pārmetam dāņiem, ka tie ar augstajām tehnoloģijām piesārņos mūsu upes, bet paši gadu desmitiem esam mierīgi sadzīvojuši ar simtiem fermu upju un grāvju malās, kas pacietušas tūkstošiem tonnu mēslu un ķimikāliju. Ne jau lauki izvēlējās, lai tajos apmestos cilvēki, kas maizes klētī Zemgalē iecerējuši dzīvot kā vasarnīcā jūrmalas priedēs, bet iztikšanai prasīt pabalstu pašvaldībā vai labākajā gadījumā kaut ko piestrādāt, nemaksājot nodokļus. To izvēlējušies paši cilvēki, kas kliedz par nabadzību un tikpat aizlauztā balsī pretojas attīstībai. Bet vakariņās kāri šmakstina cūkgaļu, nedomājot, kur tā radusies. Ja latvietis pratīs saņemties tikai uz īdēšanu par sliktu valdību, nevis rīkoties pats vai vismaz gudri neļaut ārzemniekiem izpostīt šo zemi, tad ar vergu tautas likteni ir jāsamierinās.
