Valsts ģimnāzija pēc Lāčplēša dienas gājiena aicina sasildīties rokkoncertā, ko vadīs jaunais kora «Skali» diriģents Rūdolfs Bērtiņš.
– Pirmo jautājumu faktiski ierosinājāt pats, teikdams, ka svētdiena jums ir visaizņemtākā mēģinājumu diena. Tātad bez Jelgavas Valsts ģimnāzijas «Skaliem» ir vēl…
Mana pamata profesionālā nodarbe ir dziedāšana Latvijas Radio korī, savukārt Rīgas Doma kora skolā esmu viens no diriģēšanas pedagogiem. Pats kā galvenais diriģents nu jau gadus piecus darbojos Ķekavā, kur no Jāņa Grigaļa esmu pārņēmis jauktā kora «Mozaīka» vadību.
Vēl esmu iesaistījies Sarmas Freibergas vadītā fonda «Nāc līdzās!» aktivitātēs, kur kopā ar diriģenti Airu Birziņu vadām kori jauniešiem ar īpašām vajadzībām, pašreiz ierakstām disku.
Kā solists esmu uzaicināts dziedāt «Kartupeļu operā», ko pēc Ineses Zanderes libreta sarakstījuši seši gan vairāk, gan mazāk pazīstami latviešu komponisti – Lolita Ritmane, Evija Skuķe, Līga Celma-Kursiete, Mārtiņš Brauns, Rihards Dubra un Andris Sējāns. «Kartupeļu operas» režisore ir Margo Zālīte, scenogrāfi – Ineta Sipunova un Oskars Dreģis, tērpu māksliniece – Liene Dobrāja, horeogrāfs – Alberts Kivlenieks, diriģente – Aira Birziņa. Pirmizrāde paredzēta jau 24. novembrī Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē.
Un tad vēl brīvajā laikā pārrakstu notis no datorsalikuma, tā teikt, mēģinu no dzīves paņemt visu, ko tā dod.
Tagad esmu režisors un mākslinieciskais vadītājs Rīgas Ziemassvētku koncertam, kas 25. un 26. decembrī notiks Ķīpsalas hallē.
– Tad jau darba pietiek?
Pagaidām nevaru sūdzēties. Bet vecu vecā patiesība ir tā, ka, jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt. Pirms diviem gadiem beidzu Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģentus pie Andra Veismaņa, bakalaura programmu apguvu pie Jāņa Lindenberga.
– Kā tad tādā darbu gūzmā sākās sadarbība ar tradīcijām bagātajiem (kā nekā 38 gadi) «Skaliem»? Viņi jūs sameklēja vai jūs viņus?
Neesmu gan dzirdējis par gadījumiem, kad diriģents sameklētu kori. Iespējams vēl, ja tiek veidots jauns koris, bet šoreiz bija parastais gadījums – «Skali» uzaicināja mani. Kad Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece zvanīja (acīmredzot mani bija ieteikušas virsdiriģentes Agita Ikauniece un Aira Birziņa), mani jau bija meklējuši no Ozolniekiem, kur arī tajā laikā mainījās diriģents jauktajam korim «Līga» (tagad to Intas Zakenfeldes vietā vada Vilhelms Vācietis). Tikos arī ar Ozolnieku kori, bet padomāju, ka tā būtu kā «vēl viena lēkšana tai pašā laivā» (salīdzinot ar «Mozaīku»). «Skali» tomēr ir jauniešu koris, jauns repertuārs, jauni cilvēki, un šis izaicinājums, lai neapvainojas jaukais Ozolnieku koris, šķita vilinošāks.
– Un kāpēc «Skali» bija palikuši bez diriģenta – līdz šim taču kori itin sekmīgi vadīja Maija Branka?
Cik zinu, tas bija viņas pašas lēmums, acīmredzot slodze kopā ar ilggadēju mūzikas skolotājas darbu sanāca pārāk liela.
(Arī «Ziņu» korespondenta veiktā «slepenās shēmas» izmeklēšana nedeva rezultātus – vairāku avotu aptaujāšana apliecināja, ka M.Branka darbu korī «Skali» atstājusi labprātīgi, turklāt viņas pārziņā vēl paliek koris «Skaliņi» un, protams, mūzikas stundas Valsts ģimnāzijā.)
– Loģiski, esat sākuši gatavošanos XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas paredzēti 2015. gada jūlijā. Iepriekšējos – 2010. gada svētkos – «Skali» uzvarēja savā jaukto koru grupā un piedalījās «finālistu finālā», kur kopvērtējumā nācās atdot «Lielo balvu» Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu korim «Spīgo». Ne «Skalos», ne daudzos citos kolektīvos lielajos «karos» neiztiek tikai ar pašreizējiem attiecīgās mācību iestādes audzēkņiem. Ir tā saucamais lielais un mazais sastāvs. Tāds nu ir nolikums, kas gan pastāvīgi mainās, turklāt augstākā robeža palielinās – šķiet, pašreiz tie ir 23 gadi, un attiecīgā vecumā var būt tikai noteikts procents dziedātāju. No vienas puses, absolventu līdzdalība nodrošina zināmu pēctecību gan dziedāšanas, gan sadzīvisko tradīciju ziņā. No otras – cik tas ir godīgi, ja zem skolas karoga šādā variantā var savākt gandrīz vienus vienīgus profesionāļus?
Es kā diriģents teikšu, ka tas ir ļoti labi. Ir pilnīgi jauns laikmets, un mums ir milzum daudz iespēju darīt jebko citu, nevis kontaktēties ar cilvēkiem reāli. Mēs varam sazināties daudz dažādos citos veidos. Tāpēc koris pārvēršas par sava veida interešu pulciņu, kur nezūd šī reālā, cilvēciskā saskarsme.
– Kāda «Skalos» ir pašreizējo ģimnāzistu un absolventu attiecība?
Apmēram piecdesmit pret piecdesmit (no 40–45 dziedātājiem). Tas savukārt ir gan labi, gan slikti. Jau runāju par pulciņiem un paaudžu pēctecību, bet mans konkrētais amats un materiāls šajā postenī tomēr ir skolēni, nevis pieaugušie.
Šoreiz plānojam pamēģināt «gan – gan», respektīvi, uzreiz pēc Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem ķersimies klāt pie gatavošanās lielajiem svētkiem un to repertuāra. Labi, ka ir tik spēcīgs palīgs kā kormeistare Agnese Urka.
– Neviļus esam aizvirzījušies mazliet tālākā nākotnē nekā 2014. gada 11. novembris Jelgavā.
Tā kā Latvijā patriotisms, pirmajām neatkarības urravām attālinoties, manuprāt, sarūk, pirms gada Ķekavā izdomājām sarīkot cilvēkiem svētkus, ar kori «Mozaīka» atgādinot galvenokārt atmodas laika populārākās dziesmas. Lai gan pasākums tika rīkots kā stāvkoncerts, sen nebiju redzējis tik pārpildītu zāli.
Uzzinājis, ka Jelgavā Lāčplēša dienā jau vairākus gadus ir lāpu gājiens un svinīgais brīdis pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem, kurā piedalās arī «Skali», bet pēc tam netālajā Valsts ģimnāzijā notiek koncerts, atlika tikai nedaudz piestrādāt pie labās idejas pārveidošanas.
Pirmkārt, nolēmām, ka jārīko nevis parasts koncerts, bet rokkoncerts «pie laika…» un jāaicina uz to arī gājiena dalībnieki, ne tikai ģimnāzijai piederīgie. Attiecībā uz roku – mana doma ir tāda, ka cilvēki varbūt vairāk pēc tam vispār nāks uz koncertiem. Neliekuļosim, ka kormūzikas auditorija var līdzināties populārās mūzikas auditorijai, bet patriotiem mums jābūt visiem. Mūsu Lāčplēša dienas koncertā Valsts ģimnāzijas zālē «Skaliem» palīdzēs Ievas Kareles vadītais Tautas deju ansamblis «Diždancis», Nacionālā teātra aktieris Kristians Kareļins, Amanda Muceniece un Sintija Šteinkopfa, kā arī instrumentālā grupa Didžus Sostes vadībā.
– Tātad nākt var jebkurš Lāčplēša dienas gājiena dalībnieks?
Jā, nākt var jebkurš, ieeja būs bez maksas, un pēc gājiena pat varēs sasildīties ar tēju. Programmā – atmodas laika dziesmas: «Lūgums», «Latvju zeme vaļā stāv», «Pie laika», «Sena kalpu dziesma», «Daugaviņa», «Mazs bērniņš krustcelēs», «Zaļā dziesma», «Dzimtā valoda», arī «Starp mašīnām, motoriem, meitenēm» no «Menueta» un citas.
– Nu, mana paaudze jau «Menuetu» un «Dzeguzes balsi» neaizmirsīs.
Manējā, starp citu, arī ne. Šādi koncerti ir arī viens no veidiem, kā tuvināt paaudzes – jo no kurienes tad vēl lai jaunie šo atmodas laiku patriotismu mācās.
– Tradicionālais jautājums – par «Skalu» nākotnes plāniem.
Vistuvākais, ar ko decembrī iepriecināsim Jelgavas klausītājus, laikam būs gregoriskie dziedājumi Sv.Annas baznīcā. Nu un tālāk pēc plāna – februārī sadraudzības koncerti ar jauniešu koriem, tad jau klāt skates, un vajadzētu saplānot laiku tā, lai paspētu doties arī kur tālāk. ◆
