Deputāti ir tautas priekšstāvji, un viņu darbībai jābūt vērstai uz vēlētāju interešu realizēšanu dzīvē. Vai tā notiks, man vajadzētu būt pārliecinātai jau pirms vēlēšanām.Lai šajā jautājumā tiktu pie skaidrības, lasu avīzes. Un tur uzzinu, kā deputāti nedēļu kvernējuši rindā (it kā nebūtu, ko darīt), grūstījušies un nezin ko vēl pasākuši, lai tikai pirmie paspētu iesniegt savu sarakstu. Nu gatavais bērnudārzs! Bet, ja to dara pieauguši, it kā nopietni cilvēki, tas ir vienkārši nožēlojami. Man, to lasot, bija kauns viņu vietā. Kā lai balsoju par tiem, kas mani uzskata par tādu aitu, kas bez domāšanas kamps pirmo sarakstu un metīs urnā?Nākamais jautājums – atbildība. Vai kāds var saprotami paskaidrot, kas par zvēru ir «politiskā atbildība»? Un ko mūsu valstī nozīmē jēdziens «atbildība»? Es, piemēram, to saprotu tikai vienā veidā. Ja cilvēks par kaut ko uzņemas atbildību, viņš pēc labākās sirdsapziņas strādā, vada vai vismaz uzrauga attiecīgo procesu, bet, ja kaut kas noiet greizi, pats arī likvidē neveiksmīgās darbības sekas. Dzīve pierādījusi, ka mana saprašana ir pilnīgi aplama. Kalvītis, piemēram, pasludinājis sevi par «valsts garantu», noveda ekonomiku līdz sabrukumam. Loģiski būtu, ka viņš tagad, savu vainu izpirkdams, vaiga sviedros strādātu, lai vismaz kaut ko vērstu par labu. Tā vietā viņš nospļaujas uz visiem, arī tiem, kas par viņu balsojuši, sagriež asti gredzenā un aizspriņģo uz citām ganībām. Kur te var ieraudzīt atbildību? Es neredzu. Kur garantija, ka kāds, iespējams, manis ievēlēts deputāts attiecīgā situācijā nerīkosies tāpat? Nav dzirdēts, ka Tautas partija, kas arī kandidē uz vietu Jelgavas domē, kaut kritizētu savu biedru. Kur nu kritizēt! Lielā amatā bīda.«LPP/LC» atbalstītais Latvijas Pasta Krauklis tā arī nav spējis tā darbībā radīt pamanāmas pozitīvas pārmaiņas, līdz sirds dziļumiem apvainojās par algas samazinājumu un arī «paņēma vagu», lai gan viņa alga tik un tā būtu trīs reizes lielāka nekā manējā. Vai šādā darbībā būtu pamanāmi atbildības iedīgļi? Arī uz Jelgavas domi kandidējošā «LPP/LC» neko peļamu nav pamanījusi sava protežē rīcībā. Es gan. Par Šleseru ar diagnozi «Napoleona sidroms» pat nerunāšu.Līdz šim vislielākās cerības biju likusi uz «Jauno laiku». Un piekrītoši māju ar galvu, kad viņi solīja tikt galā ar nenormālībām valsts uzņēmumu padomēs un reizi par visām reizēm tās uzlikt uz pareizajām sliedēm. Solīja rīkot konkursus un amatos iecelt tikai profesionāļus. Bet ko es redzu? Ne konkursu, ne profesionāļu. Tātad melojusi arī mana pēdējā cerība!Tā nu iznāk, ka politikā redzu tikai melus, cīņu par varu, tās negodprātīgu izmantošanu, darbu neatbilstību vārdiem utt. Tad jāsecina, ka lielā mērā mūsu pašreizējais materiālais pagrimums ir tikai sekas. Cēlonis – morāles, ētikas un godaprāta izzušana. Vai ir kāds deputāta kandidāts, kuram svarīga tieši šī dzīves daļa? Neesmu manījusi. Žēl gan.Neņemot vērā visu iepriekš teikto, uz vēlēšanām tomēr došos un mēģināšu izmantot kādreizējā Šķēles ieteikuma par lielākā kretīna atrašanu pretmetu. Un iešu tādēļ, ka man ļoti bail, ka pretējā gadījumā pār mums varētu sākt valdīt tie, kas cilvēka vārdam klāt kabina arī tēva vārdu, bet kritiskās situācijās piesauc māti. Lasītāju atsauksmes www.zz.lvPilsone: Pie mums ir muļķu zeme, un tā arī pret mums izturas. Paskatieties jaunos pašvaldības deputātu kandidātus! Lielai daļai tikai vidējā izglītība, un tad vēl vajadzētu paskatīties vidusskolas atzīmes. Vai topošais deputāts ir ko labu izdarījis citu labā vai arī deputāta krēsls ir tikai iespēja realizēt personīgās ambīcijas? Ja jaunam cilvēkam pietiek ar vidējo izglītību, vai viņš būs ieinteresēts sevi pilnveidot, mācīties, kad būs deputāts? Kad iesim balsot, varbūt izvērtēsim, ko topošais deputāts mums var dot, jo šis «krēsls» uzliek par pienākumu strādāt mūsu labā, savas pilsētas labā, un, ja topošais deputāts nevar sakopt savas mājas slieksni, ko viņš var izdarīt pilsētas labā?
