Neesmu nekāda varde ceļotāja, tomēr šur tur ārpus mīļās tēvzemītes izbraukt iznāk.
Neesmu nekāda varde ceļotāja, tomēr šur tur ārpus mīļās tēvzemītes izbraukt iznāk. Arī rudens lietavu laikā, arī ziemas sniegos un pavasara kūstošajā atkalā. Un nekur citur, nevienas citas valsts pilsētā man nav vajadzējis vilkt kājās gumijas zābakus, lai pa trotuāru aizbristu līdz vajadzīgajai mājai. Ietves ir sausas un tīras, vējš nedzen acīs un mutē smilšu virpuļus. Ja līst lietus, tad ietve ir tikai slapja, ne dubļaina. Ja snieg, tad ietves tūlīt tiek tīrītas, negaidot, ka aukstais baltums sakrājas līdz potītēm.
Eju kurpītēs, klaudzinu papēžus un prātoju, no kurienes pie mums tā dubļu indeve? Ja laiks ir sauss, tad vēji nēsā smiltis, ja slapjums no gaisa lejā nāk, tad nav vietas, kurai bez dubļu brišanas cauri vai pāri tiek. Citur tāpat ir puķu dobes un zālieni, kur smiltis rodamas. Un tomēr tur ir tīrība. Kāpēc pie mums tās pietrūkst?
B.M.
