Iespējams, ka pērnā gada pārlieku siltā un mitrā laika dēļ mūsu lauksaimnieku izaudzēto dārzeņu raža nesasniedza plānoto.
Iespējams, ka pērnā gada pārlieku siltā un mitrā laika dēļ mūsu lauksaimnieku izaudzēto dārzeņu raža nesasniedza plānoto. Tādēļ arī, salīdzinot ar 2000. gadu, krietni palielinājās burkānu, kartupeļu, tomātu, gurķu un arī zemeņu imports.
Pērn Latvijā tika ievests 4 217 265 kilogramu burkānu, kas ir par 3,3 reizēm vairāk nekā 2000. gadā. Savukārt tomātu imports audzis par 47 procentiem, bet gurķu – par četriem procentiem, ievedot attiecīgi 14 704 809 un 4 373 788 kilogrami šo dārzeņu. Kartupeļu imports audzis 3,5 reizes: pērn ievesti 5 157 114 kilogramus tupeņu. Arī zemeņu imports palielinājies 2,5 reizes – tika ievesti 623 749 kilogramu gardo ogu.
Lielākās burkānu importētājvalstis ir Nīderlande, Lietuva un Igaunija, arī tomātus visvairāk ieved no Nīderlandes, Lietuvas, Vācijas un Spānijas. Kartupeļus mums veda kaimiņi – Igaunija un Lietuva, kā arī Nīderlande, Polija un Itālija. Savukārt zemenes visvairāk tika importētas no Polijas, Ungārijas un Beļģijas.
Visvairāk dārzeņu Latvijā ieveda maijā un vasaras mēnešos.
