Ar pēdiņās minēto nosaukumu pilsētas Izglītības pārvaldes Metodiski informatīvais centrs šogad Jelgavā pirmo reizi ir organizējis konkursu, kurā piedalās 5. vidusskola, Spīdolas ģimnāzija un 1. internātskola.
Ar pēdiņās minēto nosaukumu pilsētas Izglītības pārvaldes Metodiski informatīvais centrs (MIC) šogad Jelgavā pirmo reizi ir organizējis konkursu, kurā piedalās 5. vidusskola, Spīdolas ģimnāzija un 1. internātskola.
Kā «Ziņām» pastāstīja MIC darbiniece un konkursa vadītāja Sanita Šabanska, pirmo divu skolu vērtēšana notiks nākamnedēļ, taču 1. internātskola savas četras izziņas takas jau rādīja šīs trešdienas pēcpusdienā.
Tūlīt jāsaka – vērtēšanas komisijai, kuras sastāvā vēl bija pilsētas bioloģijas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ināra Ēdelniece, Domes pārstāve Solvita Lūriņa, skolēnu zinātniskās biedrības vadītāja skolotāja Ināra Rūce, īsta izziņas taku pārstaigāšana neiznāca, jo 1. internātskola bija sarūpējusi skolas autobusu, ar ko gan vērtētājus, gan skolēnus no gidu pulciņa ērti un ātri uz apskatāmajiem objektiem aizvest. Ķīmijas skolotāja Anita Vērdiņa un audzinātāja Dzintra Žilko, pēc specialitātes ģeogrāfe, ar saviem audzēkņiem bija sagatavojušas veselus četrus maršrutus. Pirmais «Pa Rīgas ielu un tuvākajām ieliņām» veda uz Valdekas pili, bijušo Izstāžu laukumu un BMX trasi. Otrais – pa Bērzu ceļu uz kapiem un Meteoroloģisko staciju. Trešais – pa vecā Jelgavas – Rīgas ceļa jeb Vecā ceļa posmu un ceturtais – pa Lielupes palieņu pļavām. Pēdējais maršruts gan šoreiz netika apskatīts, jo pa to vislabāk doties pavasaros, kad daba mostas, taču pārējie lielā mērā tika redzēti.
Turpat maršruta apskates gaitā atradās mirkļi arī citiem uzdevumiem. Tā skolotāja A.Vērdiņa pie Valdekas pils, kas tagad stāv tukša un klusa, nolikdama priekšā olu grozu, uzdeva jautājumu – kuras no redzamajām olām, kas bija gan vistu, gan paipalu, gan pīļu un pat strausa, vecais medību pils saimnieks barons fon Rekke ēdis brokastīs? Izrādījās, ka visas. Jā, arī strausu olas, kas tagad atkal Latvijā nāk modē līdz ar dažādu citu netradicionālo lauksaimniecību, jau tolaik vienā otrā virtuvē bija pazīstamas.
Savukārt, uzkāpjot BMX trases starta vietā, bērniem tika izdalīti plēves maisiņi, ar kuriem, izrādās, itin vienkārši var izmērīt sportistam tik svarīgo plaušu tilpumu. Skolotāja Dz.Žilko, kas savulaik Pārlielupē mācījusies tuvējā 2. septiņgadīgajā skolā, pastāstīja par Brīvības bulvāra kreisajā malā redzamo dīķi, ko tagad kopj un izmanto Jelgavas ziemas peldētāji, viņus gan tobrīd tuvumā nemanīja.
Interesanti, ka bērni zināja stāstīt arī par turpat blakus internātskolai līdz Pirmajam pasaules karam plaukstošo Zorgenfreija muižu, kas ir bijis jauks atpūtas centrs pilsētas nomalē. Arī dižozols ar aizmūrēto dobumu Kameņu ielā un divi varenie dižskabārži, kas ar savu augumu un gludo mizu jau pa gabalu atšķiras no citiem kokiem Bērzu kapos, skolēniem ir izziņas objekti, kuru aprakstei jālieto gan mērlente, gan lielais cirkulis, gan arī kompass.
Visblīvākā kultūras un dabas objektu rinda, šķiet, ir 1936. gada Mežu dienās Jelgavas skolēnu stādītajā Svētbirzē, kur tagad stāv represēto piemiņas akmens un ir iecerēts izveidot sienu ar to Jelgavas rajona cilvēku vārdiem, kas gāja bojā Latvijas baigajos gados. Tur arī maršrutu izvērtēšana beidzās pie Kārļa Ulmaņa stādītā ozola, kas stāv birzītes vidū blakus Vecajam ceļam, pa kuru kādreiz Einārs Repše esot vests uz bērnudārzu.
Komentējot redzēto, skolotāja Ināra Rūce «Ziņām» teica: «Ar kolēģēm spriedām, ka šādu izziņas taku izveide ir ļoti interesanta ierosme un uz 1. internātskolas takām mēs labprāt vestu arī savus skolēnus, kuriem tā būtu laba iespēja vairāk iepazīt pilsētas vēsturi.» Visu objektu apskatē ļoti labu iespaidu atstāja gidi – skolas audzēkņi, kas, kā piebilda viņu audzinātāja Dzintra Žilko, pret šo skolas uzdevumu attiekušies ļoti nopietni.
