Konkursam «Zemgales īstenais Jānis» lasītāji pieteica vienpadsmit Jāņu no Jelgavas un rajona. «Ziņas» tikās ar deviņiem šā latviskā vārda īpašniekiem, kas piekrita dalībai mūsu konkursā. Pateicamies gan vērīgajiem pieteicējiem, kas pamanīja īstenus Jāņus, gan pašiem konkursantiem, kas neliedza iespēju ar viņiem iepazīstināt laikraksta lasītājus.Tagad pienākusi kārta balsošanai. Lai nobalsotu par savu simpātiju, no avīzes jāizgriež īstenā Jāņa fotogrāfija (kopijas netiks pieņemtas) un jānogādā «Zemgales Ziņās» (Jelgavā, Raiņa ielā 29) līdz 18. jūnijam. Trīs Jāņus, par kuriem būs balsots visvairāk, ar labumiem no Jelgavas Gaļas kombināta un citām veltēm sumināsim pirmssvētku Zāļu tirdziņā 20. jūnijā pie kultūras nama. Jāņus fotografēja un intervēja Krišjānis Grantiņš, Agris Samcovs, Linda Lindenbauma, Edgars Kupčs, Gaitis Grūtups un Armands Jēgermanis.
Ar prieku atceras dienesta laikuZemgalnieks Jānis Rancāns, kas nācis no Latgales puses, jau 45 gadus sevi sauc par jelgavnieku. Viņš ar prieku atceras obligāto militārā dienesta laiku, kas daļai puišu sagādā grūtības. Jānim tas bijis labākais pilnveidošanās periods. Jaunatnei vajadzētu vairāk interesēties par armiju, jo tā ir īsta dzīves skola, viņš uzskata. Jānis atminas kādu Līgo nakti, kad praktisko nakts mācību laikā jaunieši šāvuši ar trasējošām lodēm: «Tas bija feini! Vērot, kā aiziet gaismas strūkla.»Mūsu pilsētā titula «Zemgales īstenais Jānis» pretendents nokļuvis dienesta atvaļinājumā, kad iepazinās ar savu tagadējo sievu Aiju. Ģimenē uzaudzis dēls Ringolds.Rancāna kungam gadu gaitā izveidojusies Jāņu svinēšanas tradīcija – apbraukāt Latviju, sekojot līdzi maestro Raimondam Paulam. Tomēr, ja nesanāk doties uz kādu no šīm līgošanām, Jāņi tiek svinēti pašu dārza mājiņā kopā ar kaimiņiem ne pārāk lielā kompānijā. Jānis ir liels sporta cienītājs – 17 gadu trenējas brīvajā cīņā. Pērn Zviedrijā kļuvis par Eiropas čempionu, kā arī startējis pasaules čempionātā un trīs reizes ieguvis trešo vietu. Viņam tīk arī volejbols, šaušana un basketbols. Jānis labprāt uzspēlē akordeonu, kā arī dodas uz klasiskās mūzikas koncertiem. Noteikti sirdij tuva ir arī ceļošana. Taču daudz brīvā laika neesot, gadās, kad arī naktis jāpavada darbā – veikalā «Rūķītis», kur ģimenes uzņēmumā viņš ir līdzīpašnieks.Nav tālu ziedu laiki! «Jānis Anspoks ir izveicīgs uzņēmējs, kurš nav zaudējis cerību, ka Latvijai pienāks ziedu laiki,» raksta Jelgavas katoļu diecēzes bīskaps Antons Justs. Uzņēmumā «Astarte nafta», kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgalē, Jānis ir komercdirektors. Ikdienas darbā viņam jāpieņem visdažādākie lēmumi, risinot gan finanšu, gan tehniskos jautājumus, gan saistībā ar darba attiecībām firmai piederošajās 16 degvielas uzpildes stacijās. Lai labi un godprātīgi paveiktu šo darbu, vajadzīgas ne tikai labas profesionālās zināšanas, bet arī spēja atbrīvoties no «personiskajām interesēm». Ar Dieva palīgu tas viņam izdodas. Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātes beigšanas 1979. gadā Jānis dažus gadus strādāja Jelgavas «Lauktehnikā». Astoņdesmito gadu vidū viņš pievērsās zinātnei, mācījās aspirantūrā. Tomēr sirdij vēl tuvāks izrādījās bizness. 1988. gadā J.Anspoks izveidoja vienu no pirmajiem zinātniski pētnieciskajiem kooperatīviem, nodarbojās ar gāzes iekārtu izpēti un uzstādīšanu automobiļiem. Kopš 1991. gada viņa joma – autodegvielas tirdzniecība. Vēl jāpiebilst, ka saticīgajā Anspoku ģimenē kristīgā garā aug trīs bērni.Izdancina visus viesusGudrs, drosmīgs un aktīvs ir Staļģenes pamatskolas 3.b klases audzēknis Jānis Arnītis, kam jūnija sākumā apritēja desmit gadu. Viņam patīk gan mācīties, gan brīvajā laikā blēņoties kopā ar draugiem. Labprāt braukājas ar BMX – aplūkots gan vietējais Vecsvirlaukas pagasts, gan izmēģināti dažādi triki. Tomēr tas nav traucējis sasniegt labus rezultātus mācību olimpiādēs, piemēram, pērn matemātikas olimpiādē viņš ieguvis sesto vietu rajonā, bet šogad latviešu valodas – astoto vietu.No piecu gadu vecuma Jānis dejo modernās dejas klubā «Lielupe». Piedalījies daudzās sacensībās, tāpēc iegūtas visu veidu vietas un mājās glabājas dažādi diplomi. Puisis jau apguvis tādas dejas kā čačača, džaivs, kviksteps un valss, bet noteikti vēlas iemācīties pasodobli.Vārdu zēnam izvēlējies opis Jānis, kas gribējis, lai dzimtā paliekot kāds šā latviskā vārda īpašnieks.Līgo svinības skolniekam tiek rīkotas mājās, kad jauneklis izdancina savus viesus. Puika katru gadu no ciemiņiem saņem Jāņu vainagu, ko saglabā līdz nākamajiem saulgriežiem, lai sadedzinātu, bet galvā liktu jauno.Sirdslieta – jaunsardze «Zemessargs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Īsts patriots,» tā Jāni Melni raksturo pieteicēja Rita Engela. Viņš ir dzimis Aiviekstes krastā un Zemgalē nonācis sešdesmitajos gados. Šeit atradis savu dzīvesdraugu Ainu, apprecējies (drīz jau būs Zelta kāzas), neklātienē absolvējis Lauksaimniecības akadēmijas «mehus» un kopš sešdesmito gadu beigām līdz pat deviņdesmito sākumam strādājis Ozolniekos meliorācijas uzņēmumā. Kopā ar dzīvesdraugu Ainu izaudzināts dēls, dzimtā aug divi mazbērni – Mārtiņš un Estere (fotoattēlā). Atmodas laikā Jāna kungs rosīgi darbojās Tautas frontē, devās uz barikādēm. Mūsdienās viņa sirdslieta ir Zemessardze, darbs ar jaunsargiem. Jauniešiem viņš rīko ekskursijas uz latviešu karavīru piemiņas vietām. Sevišķi tuvi viņam ir pulkveža Oskara Kalpaka dzimtie Meirāni, kas atrodas pārdesmit kilometru no Jāņa dzimtā pagasta.Vecākais autovadītājs Jelgavā«Lai gan Jānim deviņdesmit gadu, viņš ir ļoti enerģisks, dzīvespriecīgs un pozitīvs cilvēks,» teikts Jāņa Dubrinska pieteikumā konkursam «Zemgales īstenais Jānis». Viņš stāsta – lai gan gadu daudz un pienākusi pelnītā atpūta, arī darāmā joprojām netrūkst – turpinās darbs piecās firmās, kur vīrs ir līdzīpašnieks. Jelgavnieks ir izbijis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pasniedzējs, kā arī šoferis. Audzis sešu bērnu ģimenē, bet, tā kā kungs bija pirmais dēls ģimenē, viņš ieguvis latvisko vārdu Jānis. Arī dēls un mazdēls nokristīts par Jāni.Viņš atceras, ka akadēmijas laikos Līgosvētki svinēti, malkojot paštaisītu alu. «Šodienas alus nav labs, jo tajā ļoti daudz ķimikāliju,» spriež vecais kungs.Viņam patīk daiļliteratūra. Kā pēdējo lasīto grāmatu viņš min «Zem skorpiona zīmes». «To mazliet pārlapoju un noteikti tuvākajā laikā izlasīšu līdz galam,» teic Dubrinska kungs.Kopš 18 gadu vecuma vīrs sēž pie auto stūres un ne reizi nav saņēmis sodu. Viņš ir arī vecākais autovadītājs Jelgavā. 16 gadu kungam ir 1988. gada «Audi Quattro» automobilis, kam viņš pārzina katru mazāko detaļu. «Tas ir labāks nekā jauns. Kad man ir slikts garastāvoklis, dodos uz garāžu un izjaucu kādas mašīnas detaļas. Vienalga, vai tas ir vai nav vajadzīgs. Tad oma uzlabojas,» teic Dubrinska kungs.Ar visām četrām medībāsJānis Kalniņš ir dzimis kurzemnieks, strādā un dzīvo Zemgalē, bet izplata Vidzemes produkciju, jo darbojas uzņēmumā «Cēsu alus». Jelgavā titula «Zemgales īstenais Jānis» pretendents mīt desmit gadu – kopš sāka studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē. «Man te patīk. Jelgava ir starp laukiem, no kurienes es nāku, un Rīgu. Tā ir pilsēta ar savām sociālajām garantijām, kultūras pasākumiem un lauku tuvumu, bet ielas gan «mums baigi iegriež»,» spriež jelgavnieks.Brīvajā laiks viņš jau piekto gadu dodas medībās. «Tur esmu ar visām četrām,» teic Jānis un piebilst, ka darba nedēļa paiet sieviešu kolektīvā, bet medībās var atpūsties vīru vidū, satikties ar bērnības draugiem. Medības iemācījušas vērot un novērtēt dabu, izbaudīt klusumu.Jānis arī pabijis ārzemēs. «Trīs mēnešus strādāju Somijā un sapratu, ka ārpus robežas mūs neviens negaida. Tur arī apjautu, ko nozīmē Latvijas himna un karogs,» atceras jelgavnieks un uzskata, ka latviešiem jācīnās un jāpalīdz valstij izķepuroties no šīs situācijas. Viņu ļoti atbalsta un stimulē darboties ģimene. «Kad pērn martā piedzima dēls, novērtēju, kas ir ģimene. Zinu, par ko jārūpējas,» teic Jānis.«Vārds ir ļoti populārs, tomēr jūtu, ka tas ir mans,» teic titula pretendents. Viņš atzīst, ka tikai reizi dzīvē nav gribējis būt Jānis. «Pēc vidusskolas stājos Latvijas Universitātē un uzņemto sarakstā redzēju arī savu vārdu. Bet, kā izrādījās, studēt gribēja astoņi Jāņi Kalniņi, un tikai vienu uzņēma,» atceras jelgavnieks.Trīs gadus izšūpots jūrāApbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – šī Jāņa Lauvas nodarbošanās varētu šķist mazliet neomulīga, taču tie, kas kaut reizi ar Jāni aprunājušies, atzīst – dzīvespriecīgs, runīgs, godīgs un neatlaidīgs. Jānis dzimis Jelgavā, lielāko līdzšinējā mūža daļu nodzīvojis Zemgalē, bet pašlaik viņa mājvieta atrodas Ozolnieku novadā. Jāņa sieva Jolanta atklāj, ka vīrs ir īsts ģimenes cilvēks – kopā viņi audzina meitiņu Patrīciju un dēlu Jāni, kurš ir ceturtais šā cēlā vārda nesējs Lauvu dzimtā. «Viņam ir zelta rokas,» saka Jāņa pazinēji. Viņš var izārstēt dzīvniekus, jo bijis veterinārārsts, sarakstījis «Cūku Avīzi», lauksaimniecības tēmai veltītas publikācijas «Lauku Avīzē». Prot uzmūrēt gan kamīnus un plītis, gan krāsni, kurā Jānis izceptu īstu rudzu rupjmaizi. Brīvajā laikā patīk makšķerēt, spēlēt boulingu, šahu un staigāt gar jūru. Draudzīgs pret bērniem, tādēļ arī mazie viņu ļoti mīlot. Armijas laikā pabijis Vjetnamā un Krievijā, trīs gadus «šūpojies» jūrā. Tur galvenā ikdienas maltīte bijusi svaigu kāpostu zupa vasarās un skābētu – ziemās. Tādēļ Jānis atzīst, ka tolaik iemantojis divas fobijas – peldēšanu un kāpostu zupas. «Esmu izšūpojies un pieēdies visam mūžam,» smej Jānis. Izbraukāta arī Zviedrija un Austrija, taču secinājis: «Nekur nav tik labi kā mājās!» Pašlaik Jānis sniedz apbedīšanas pakalpojumus, tirgo pieminekļus un kapu apmalītes. Kaut klienti kļuvuši pieticīgāki, par pieprasījumu šajā nozarē viņš nesūdzas.Tikai uz priekšu!«Tikpat kā Jāņos dzimis – tāpēc arī Jānis vārdā,» sava vārda došanu paskaidro skolotājs Spundis. Viņa dzimšanas diena ir 1947. gada 25. jūnijs. Jau četrdesmit gadu darbs rit dzimtajā pusē Šķibes pamatskolā, kas atrodas Nākotnes ciemā. Pēc pirmās specialitātes viņš ir inženieris, savulaik pabeigta Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāte.Skolā inženieris nokļuvis it kā nejaušības dēļ. Bija brīva saimnieka un darbmācības, fizikas skolotāja štata vieta, un Jāni pierunāja pamēģināt ko jaunu. Tas izdevās. Turpat savā augstskolā Jānis ieguva arī pedagoģisko izglītību. «Viņš ir augsta līmeņa profesionālis, humāns un ļoti iejūtīgs godavīrs,» raksta kolēģe Viktorija Čepule. Labākā skolotāja godu ne reizi vien izpelnījies audzēkņu rīkotajās aptaujās. «Gadās arī tā, ka atnāc no skolas un par to negribas ne runāt, ne domāt,» Jānis atzīst, ka dzīvē ir ne tikai baltas dienas. Taču ir arī skaisti brīži. Piemēram, nupat pagājušajā mācību gadā viņa skolnieks Vladislavs Lankevičs rajonā ieguva pirmo vietu mājturības un tehnoloģiju olimpiādē. Jāņa dzīves moto: «Tikai uz priekšu! Ar labu gribu visu var pārvarēt.» To arī vērts ievērot. Līgo vakarā viņš kā parasti būs ģimenes lokā mājās Jelgavā.Kamēr pauze motosportā«Šarmants vīrietis, labs zemnieks, ļoti labs sportists, patīk sievietēm, mīl savas meitas» – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ, pēc pieteicējas domām, «Zemgales īstenā Jāņa» titulu būtu pelnījis dziedošais motobraucējs elejnieks Jānis Vinters. Ikdiena Jānim aizrit zemnieku saimniecībā «Līgo», kur jāgādā tehnika un jāveic virkne dažādu citu darbu, lai tuvākajā laikā varētu īstenot vērienīgu projektu saistībā ar biogāzes ražošanu. Pazīstamais motosportists ar tehniku ir uz «tu» jau no bērnības – vecākais brālis Einārs iedevis pamēģināt izbraukt ar mopēdu, kad Jānim bijuši astoņi gadi, bet 14 gados viņš stūrējis vecu, restaurētu mocīti. «Pie tehnikas pieradināja tēvs, kuram bija «javiņa», un drīz vien bija «āķis lūpā»,» atceras motosportists. Dakaras rallijreidā pieredzi guvušais elejnieks gan atzīst, ka šajā laikā, kad jāatlabst no pērn gūtās traumas, no sporta lietām nedaudz atgājis, bet tehnika stāv iekonservēta. Uz jautājumu, kā ar citu darbības jomu – dziedāšanu –, šova «Dziedi ar zvaigzni!» uzvarētājs atteic, ka regulāri dziedot traktorā. Pēc šova dažreiz balss izvingrināta radu ballītēs, un laiku palaikam kādā pasākumā sanācis uzstāties arī duetā ar skatuves partneri Lieni Šomasi. Tiek dziedāts gan ar meitām, gan kopā ar Latvijā pazīstamiem Jāņiem projektā «Jāņi dzied», kas šogad notiks Siguldā.
