Trešdiena, 29. aprīlis
Vilnis, Raimonds, Laine
weather-icon
+6° C, vējš 0.89 m/s, Z-ZR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Kurš gan negrib strādāt bez riska?

Ikvienam darba ņēmējam ir svarīgi strādāt labā darba vidē, lai justos droši un pasargāti no jebkā, kas varētu apdraudēt viņa drošību un veselību.

Ikvienam darba ņēmējam ir svarīgi strādāt labā darba vidē, lai justos droši un pasargāti no jebkā, kas varētu apdraudēt viņa drošību un veselību. Izveidot šādu darba vidi ir ieinteresēts arī darba devējs. Atrisināt šo jautājumu palīdz sistemātiska darba vides iekšējā uzraudzība. Un tas ir – iespēja visiem piedalīties un kopīgi vienoties par darba veidu, izpētīt riska faktorus darbavietā un veikt vajadzīgos pasākumus. Taču svarīga nozīme ir arī likumdošanā nostiprinātiem pasākumiem un atbildībai. Par visu to – intervijā ar Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāju Valdi Dūmu.
Ko jaunu darba aizsardzībā mums ir atnesis 2002. gada 1. janvārī spēkā stājies Darba aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi nr.379 «Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība»?
Likums un galvenokārt valdības noteikumi mudina uzņēmēju, kā arī pašu darbinieku izpētīt savu darbavietu un ar to saistītās lietas, lai pārliecinātos, vai darbinieks var justies darbā droši. Citiem vārdiem, tas no darba devēja prasa vēl lielāku atbildību par darba drošību un aizsardzību savā uzņēmumā.
Vai ar to jāsaprot, ka uzņēmējiem kardināli jāpārveido visa darba aizsardzības organizācija savā uzņēmumā?
Nē, tā nav. Tikai jāpārdomā, vai darba aizsardzības pasākumi uzņēmumā ir pietiekami efektīvi Jāievēro arī, lai darba vides uzraudzības darbs ir sistemātisks.
Kas ir jāsaprot ar jēdzienu «sistemātiska iekšējā uzraudzība»?
Tā nosaka lēmumu pieņemšanu un vajadzību veikt pasākumus ikdienas darbā, lai nepieļautu, ka darbinieki saslimst, gūst traumas vai citādus kaitējumus. Tikpat svarīgi ir arī pievērst uzmanību gan psiholoģiskajiem un sociālajiem apstākļiem, gan «tehniska» rakstura darba vides jautājumiem. Iekšējā uzraudzība attiecas arī uz darbu, kas notiek ārpus noteiktās darbavietas, piemēram, transporta līdzekļos vai mājās pie citiem cilvēkiem. Kāpēc ir vajadzīga iekšējā uzraudzība un ko no tās gūs darba devējs?
Pirmām kārtām tā palīdz savlaicīgi atklāt risku darba vietā un veikt pasākumus tā novēršanai. Tā tiek uzlaboti darba apstākļi un darbinieku labsajūta. Viņi ar lielāku entuziasmu metas darbā. Un tas jau ir ceļš uz sekmīgāku darba procesu kopumā. Labi darba apstākļi var veicināt uzņēmuma finansiālo stāvokli un pat ieviest lielāku kārtību visā uzņēmumā. Tātad iekšējā uzraudzība var palīdzēt veidot pozitīvu tā tēlu. Tādējādi uzņēmumam ir vieglāk paturēt savus darbiniekus, kā arī pieņemt darbā jaunus.
Kas un ko dara uzņēmuma iekšējās uzraudzības mehānismā?
Lielāka atbildība ir darba devējam, tomēr iekšējās uzraudzības darba pamatā ir sadarbība. Tas nozīmē, ka darba devējam jāvienojas ar darbiniekiem par sadarbības formām iekšējās uzraudzības darbā. Ja uzņēmumā strādā pieci un mazāk cilvēku, tad darba aizsardzības pasākumus var veikt pats darba devējs. Ja kolektīvā ir no pieciem līdz 50 nodarbināto, jābūt kādam īpaši apmācītam darba aizsardzības speciālistam; ja nodarbināto ir vairāk par 50, jābūt diviem tādiem speciālistiem.
Kas ir pats grūtākais, ar ko jāsastopas uzņēmējiem, apzinīgi pildot likumus un valdības lēmumus?
Grūtākais ir kļūt apzinīgiem likumu prasību ievērošanā. Naudas un materiālo līdzekļu trūkums to neļauj realizēt pilnībā. Taču, ja uzņēmējs uz jautājumu, vai ir izdarīts viss iespējamais, godīgi atbildēs – jā, viss, tad vismaz ar apzinīgumu viss ir kārtībā.
Ar ko tad jāsāk?
Ar situācijas izvērtēšanu darbavietā. Darba devējam regulāri jāpārbauda darba apstākļi, bet darbiniekiem jāizklāsta vadībai, kas sagādā neērtības vai pat apdraud pašu nodarbināto. Vispirms jānovērš nopietnākie riski. Bet tas, ko nevar izdarīt uzreiz, jāieraksta rīcības plānā: kad pasākumus veiks un kas būs atbildīgs par to izpildi. Jāparedz arī kontrole. Skaidrs uzdevumu sadalījums un to uzticēšana vispiemērotākajai personai arī ir panākumu ķīla.
Vai darba vides risku noteikšana un novērtēšana ir jāuztic kādai kompetentai iestādei vai firmai?
Pašlaik valdība nav noteikusi kārtību, kādā novērtējama kompetence. Taču ir zināmas firmas, kas uzņēmumā nosaka riska faktorus, novērtē to bīstamību un kaitīgumu, sastāda risku novēršanas pasākumu plānu. Protams, tas ir maksas pakalpojums. Uzņēmējs pats var izvēlēties, vai uzticēt sistemātisko vides uzraudzības darbu firmai vai iedarbināt šo mehānismu pašiem – sastādīt plānu, to izpildīt, kontrolēt, koriģēt, atkal izpildīt, atkal kontrolēt – un tā līdz pilnīgai drošībai.
Paldies par sarunu!

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.