Katra mamma un tētis uz savu atvasi raugās vairāk vai mazāk subjektīvi. Protams, tas nebūt nav peļami, gluži otrādi.
Katra mamma un tētis uz savu atvasi raugās vairāk vai mazāk subjektīvi. Protams, tas nebūt nav peļami, gluži otrādi. Citādi ir ar pedagogiem, kuru redzeslokā mūsu lolojumi nonāk. Skola ir vieta, kur bērns var un noteikti vēlas sagaidīt objektīvu attieksmi – gan pret sevi, gan vienaudžiem.
Pievērsties jautājumam par metodēm, pēc kurām bērni tiek komplektēti paralēlajās klasēs, mūs pamudināja kādas skolnieces vecmāmiņas vēstule, kurā viņa izsaka neapmierinātību par to, kā skolēni nokļūst, teiksim, A, B, C, vai F klasē.
“Skolēni pa klasēm tiek dalīti atkarībā no zināšanu līmeņa. Uzskatu, ka ieguvēji ir skolotāji, tā viņi atvieglo sev darbu, iespējams, arī apķērīgākie skolēni no tā iegūst, bet pārējie? Par tiem ir maza daļa, lai gan klasē bērni, kuriem tik ātri “nepielec”, neskaidro varētu pajautāt klasesbiedram. Bet kam jautāt tad, ja vienā klasē mācās tikai tie, kuriem mācībās tik labi nesokas? Ne katrs skolotājs mācību vielu skaidros divas reizes. Un ne katrs skolēns uzdrīkstēsies pavaicāt nesaprotamo. Ne jau visi var atļauties algot privātskolotāju, līdz ar to bērni, kuru sekmes nav spīdošas, paliek novārtā un mācās tā saucamajās nespējīgo klasēs. Vai tad nav dzirdēts, ka nedrīkst kļūdīties divās – ārsta un skolotāja – profesijās? Pēc manām domām, pie šāda absurda skolas noved biežā izglītības ministru maiņa: katrs savā valdīšanā veic dažādas bieži vien nepārdomātas reorganizācijas, kā dēļ pazeminās skolēnu zināšanu līmenis,” savu viedokli vēstulē pauž vecmāmiņa.
Jelgavas 1. ģimnāzijas nolikums paredz, ka, uzņemot un dalot skolēnus paralēlklasēs, tiek ņemtas vērā viņu sekmes, beidzot sesto klasi. Pirmās divas (A un B) ir tā saucamās proģimnāzijas klases. Tās būtiski neatšķiras no pārējām, vienīgi ar augstu vidējo vērtējumu mācību priekšmetos un lielāku fakultatīvo stundu skaitu. Skolas direktora vietniece Ilze Arhipova skaidro, ka skolēnu sadalījumu klasēs ietekmē vairāki faktori. Viens no tiem – vienā klasē iekļaut bērnus ar līdzīgām spējām mācību programmas apguvē. Objektivitāti šajā skolā nodrošina dators. “Datorā tiek ievadītas katra sestās klases beidzēja sekmes priekšmetos, kuru apgūšanā nepieciešama loģiskā domāšana, proti, vērā tiek ņemts vērtējums matemātikā, latviešu valodā un literatūrā, svešvalodā, vēsturē, bioloģijā un ģeogrāfijā. Dators apstrādā datus un informē par vidējo atzīmi. To mēs arī ņemam vērā. Ja skolēniem vidējā atzīme ir līdzīga, arī apgūstamā mācību viela klasē tiks apgūta vienmērīgi. Tomēr korekcijas sadalījuma principā ievieš zēnu un meiteņu skaits klasēs. Meiteņu sekmes salīdzinoši ir labākas. Pagājušajā gadā, vadoties pēc tām, 7.a klasē būtu jāmācās meitenēm vien, tāpēc tiek ievērotas zēnu un meiteņu proporcijas. Treškārt, skolēnu sadalījumu pa klasēm nosaka arī izvēlētā otrā svešvaloda. Klases tiek komplektētas tā, lai katrā vācu vai krievu valodu kā otro svešvalodu būtu izvēlējušies vismaz 10 skolēnu,” stāsta I.Arhipova, piebilstot, ka mācību gada beigās skolā notiekot tā saucamā skolēnu rotācija, proti, bērni, kas mācību gada laikā uzrādījuši labas sekmes, var pāriet proģimnāzijas klasē, savukārt skolēns, kas netiek līdzi mācībām šajā klasē, var pāriet uz kādu no paralēlajām, ņemot vērā, ka proģimnāzijas klasēs mācību vielas apgūšanas temps ir apmēram divreiz ātrāks. Kad tiek apspriesta iespējamā skolēnu rotācija, uz pedagogu sanāksmēm tiek aicināti arī vecāki. Direktora vietniece norāda, ka vecāku vēlmes tiek ņemtas vērā, klasi komplektējot, piemēram, ja vecāki lūdz, lai bērns nemācītos vienā klasē ar kādu noteiktu bērnu, vai arī divi skolēni ir kopā vienā solā jau no 1. klases, lai gan sekmes atšķiras.
“Aplams ir priekšstats, ka šāds dalījums pa klasēm atvieglo skolotāja darbu. Gluži pretēji – pedagogs ir spiests pēc iespējas dažādot obligātās mācību programmas apgūšanas metodes, ņemot vērā, ka talantīgiem bērniem nepieciešama papildu slodze, bet tiem, kam mācību vielas apguve sagādā grūtības, skolotājam jāmeklē jaunas metodes, lai tiktu iemācīts izglītības standarts. Runājot par atšķirībām starp paralēlajām klasēm, jāmin vienīgā – temps, kādā zināšanas iegūstamas. Ja klasē mācās bērni ar dažādām spējām, tad saprotamu iemeslu dēļ pedagogs nevar veltīt pienācīgu uzmanību gan talantīgākajiem, gan skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Bet svarīgi, lai mācību vielu saprastu visi,” skaidro I.Arhipova: “Skolas vadības sapulcēs, pārrunās ar pedagogiem un skolēnu vecākiem vairākkārt esam pārrunājuši šos jautājumus. Domājām klasēm burtus piešķirt citā secībā, piemēram, proģimnāzijas klasei dot burtu F, taču tika nolemts skolas nolikumu nemainīt. Taču vēlreiz gribu atgādināt, ka skolas vadība, pedagogi ir atvērti visiem vecāku priekšlikumiem un ir gatavi sadarbībai, jo gan vecāku, gan pedagogu uzdevums ir nodrošināt bērnam pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību.”
Savukārt Jelgavas Valsts ģimnāzija šogad atteikusies no klašu komplektēšanas pēc skolēnu zināšanu līmeņiem. Skolēni tiek dalīti klasēs pēc nejaušības principa, protams, ņemot vērā zēnu un meiteņu proporciju un izvēlēto otro svešvalodu. “Iepriekš veidojām divas proģimnāzijas klases no septiņām paralēlajām klasēm, kur mācījās bērni ar augstāku zināšanu vērtējumu. Tā kā arī visās pārējās paralēlklasēs bija ļoti līdzīgs zināšanu līmenis, šis princips sevi neattaisnoja. Uzņemot 150 skolēnu septītajā klasē, redzam tikai skolēna dokumentus, pēc tiem arī sadalām. Pieredze liecina, ka tik un tā katrai klasei veidojas savs raksturs. Protams, ja vecākiem ir kāda specifiska vēlēšanās, piemēram, lai bērns mācās pie noteiktas skolotājas, izņēmuma kārtā cenšamies to ņemt vērā. Manuprāt, ja skolā ir maz bērnu, klašu sadalījums pēc zināšanu līmeņa neattaisnojas. Ja mācību iestādē skolēnu ir daudz, nepieciešamas izlīdzināšanas klases. Skaidrs, ka vecāki vēlas, lai bērns būtu labākajā klasē. Skolotājs savukārt stundā vienmēr vairāk pievēršas tam skolēnam, kas mācību vielu nesaprot, un tā zaudētāji ir talantīgākie. Taču var saprast arī to bērnu vecākus, kuru sekmes varētu saukt par viduvējām. Tāpēc mēs no sadalīšanas principa atteicāmies,” savas mācību iestādes nostāju skaidro valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska.
