«Ziņu» 15. augusta numurā izlasīju deputāta Pētera Miļūna rakstu, un man radās virsrakstā lasāmais jautājums.
«Ziņu» 15. augusta numurā izlasīju deputāta Pētera Miļūna rakstu, un man radās virsrakstā lasāmais jautājums.
Visiem jelgavniekiem labi zināms, ka Jelgavas Siltumtīkli ir maksātnespējīgs uzņēmums, tam iecelts administrators, kas apņēmies nodrošināt pilsētu ar apkuri. Tāpat visi zina, ka siltuma ražošanai nepieciešams kurinā-
mais – gāze vai mazuts –, bet par to piegādātāji pieprasa iepriekšēju samaksu. Vienīgā iespēja steidzami rast naudu kurināma iegādei ir iedzīvotāju maksājumi par siltumu, proti, pastāvīgā maksa par pieslēgumu, jo atgūt jelgavnieku parādus īsā laikā ir nereāli. Karstā ūdens piegādes pārtraukšana nevar kalpot par ieganstu nenorēķināties par pieslēgumu. Runas par divpakāpju tarifa nelikumību ir tukša demagoģija, jo tādu tarifa veidu paredz noteikumi. Runa var būt vienīgi par to, cik precīzi tarifs ir noteikts.
Uzskatu, ka deputātam P.Miļūnam vairāk vajadzētu domāt, kā novērst iespēju negodīgiem cilvēkiem nenorēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem. Cik atceros, agrāk neviens īrnieks namā ar centrālo apkuri par to nemaksāja atsevišķi. Šī maksa bija iekļauta dzīvokļa īres maksā, kas bija vienāda kā ziemā, tā vasarā. Tāda kārtība joprojām pastāv, piemēram, ASV. Ja tagad būtu tāpat, nevienam pat prātā neienāktu nenorēķināties, jo nama īpašnieks varētu parādnieku iesūdzēt tiesā, pieprasot viņu izlikt no dzīvokļa.
Represētais pensionārs
