Oktobra pirmajā svētdienā savus profesionālos svētkus svin skolotāji. Drīzāk gan tas tikai tāds kalendāra pasākums, jo pašvaldību svinīgie pasākumi, skolēnu jestrie apsveikumi un pašu pedagogu «kafijas galdi» jau notikuši. Tā sacīt – priekšvakarā.
Izglītība allaž bijusi viena no sabiedrības toptēmām, jo cauri šim ratam esam vēlušies mēs paši un daudziem joprojām veļas bērni un mazbērni. Tāpēc arī tik daudz kaislību, kad rata zobratu sistēmā kas skaļāk vai klusāk nokrakšķ. Piemēram, viens no pēdējiem izglītības ministres paziņojumiem – skolu Latvijā ir par daudz un arī skolotāju!
Statistika tiešām ir nepielūdzama. Salīdzinot ar tālo 1990./1991. mācību gadu, pērnajā vispārizglītojošo skolu solos sēdušies par 143 264 mazāk bērnu, un šai katastrofālajai lejupslīdei ir tendence saglabāties. Nav brīnums, ka ekonomiski valsts nevar atļauties maksāt algu skolotājiem, kuri stājas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu bērnu klases priekšā. Tāpēc šis mācību gads, ko Finanšu ministrija pasludinājusi kā nogaidošu, atliekot jauno pedagogu finansēšanas modeli, varētu izvērsties diezgan «asiņains». Pašvaldībām tiek prasītas «šķēres» kārtējo reizi reorganizēt skolu tīklu, bet pedagogu arodbiedrība sākusi streika procedūru.
Tikmēr pa vidu ir skolotājs ar savu nebūt ne saldo profesijas garoziņu. Visticamāk, to palīdz izturēt misijas apziņa «mainīt pasauli uz labu». Citādi nervi beigti, cenšoties bieži vien izklaidīgajās, nogurušajās, spītīgajās, vienaldzīgajās vai dusmīgajās galviņās iedabūt izpratni par komatiem, kosinusiem un pasaules slavenākajiem komponistiem. Kaut gan ir arī tādi skolotāji, kuriem baudu sagādā piezīmju rakstīšana ar sarkanu tinti, ka atkal viss ir slikti – «varēji labāk!», «neraksti tik neglīti!», «nedīdies!», «netraucē klasesbiedru!», «nerunā pretī!». Šķiet, tā kļuvusi par teju dzimto valodu, kurā nav vietas uzmundrinājumam, iedrošinājumam un uzslavai, pēc kā gluži kā puķe pēc ūdens alkst katrs skolas bērns.
Tāpēc ceru, ka lielajā skolotāju sijāšanā paliks tie profesionāli labākie un cilvēciskākie, par kuriem, ja nu gadījumā kas, iestāties steigs palīgā vecāki – galvenie izglītības pasūtītāji! ◆
