Ligita Brahmane, konsultante darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumos.
Saspringts un interesants – tāds ir mans darbs, ko veicu jau daudzus gadus, pārstāvot «Lattelecom» strādājošo intereses. Esmu arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Zemgales reģiona koordinatore un pārstāvu strādājošo intereses Jelgavā. Un tas no tiesas nav darbs, kuram var veltīt tikai noteiktas stundas darbdienās. Kad LBAS pieņēma lēmumu 18. jūnijā vairākās Latvijas pilsētās rīkot manifestācijas pēc valdības pieņemtajiem drastiskajiem budžeta samazinājumiem, devos uz Jelgavas domi, lai paspētu šo pasākumu pieteikt. Šoreiz jāsaka atzinīgi vārdi par pašvaldības darbinieku atsaucību, palīdzot noformēt dokumentus, jo darbalaiks viņiem jau bija beidzies. Pretimnākoši bija gan Pašvaldības, gan Valsts policijas pārstāvji, kas ceturtdien mītiņa laikā piekrita uzraudzīt kārtību. Varu teikt, ka tas viņiem lieliski izdevās. Līdz šīs nedēļas ceturtdienai, kad Hercoga Jēkaba laukumā pulcējās ar valdības lēmumu neapmierinātie iedzīvotāji, tikos ar daudziem cilvēkiem, lai vienotos par uzrunām akcijas dalībniekiem. Bija arī daudz telefonzvanu. Otrdien uz Jelgavu atbrauca LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkeviča, ar kuru vēlreiz saskaņojām pasākuma gaitu. To, ka uz manifestāciju cilvēki nāks, noteikti zināju, tomēr ar tik lielu atsaucību nebijām rēķinājušies. Īpaši daudz ieradās pensionāru un skolotāju, jo tieši viņus valdības nesenie lēmumi skāruši visskarbāk. Laikam tomēr tas, kas šodien notiek, daudzus neatstāj vienaldzīgus. Galvenais, cilvēki vairs nevēlas vienkārši samierināties, ka kāds cits lemj viņu vietā. Starp citu, to redzu arī savā ikdienas darbā, jo ievērojami audzis to skaits, kuri sākuši interesēties par stāšanos arodbiedrībās. Pamazām arī Latvijā strādājošie nonāk pie atziņas – ja necīnīsies par savām tiesībām, neviens tās no brīva prāta nepiešķirs. Tā nav bijis nevienā valstī, un nav jālolo ilūzijas, ka strādājošo intereses aizstāvēs kāds cits. Šogad garajās Jāņu brīvdienās kopā ar citiem «Lattelecom» darbiniekiem dodos uz Ungāriju. Tas nozīmē, ka līgosim, ticamākais, pie Balatona ezera. Kaut kā taču galva jāizvēdina!
