Tuvojas pavasara sējas darbi, kas, pēc Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Valda Dūma domām, nav tie bīstamākie.
Tuvojas pavasara sējas darbi, kas, pēc Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Valda Dūma domām, nav tie bīstamākie. Tomēr zemnieku saimniecībās situācija darba drošībā ir satraucoša – pārāk maz domājam par savu strādnieku un ģimenes locekļu veselību un dzīvību.
1998. gadā Zemgalē laukos notika 19 nelaimes gadījumi, pagājušajā gadā – 18, no tiem Jelgavas rajonā – seši nelaimes gadījumi un viena pašnāvība, ko izmeklēja darba inspekcija. Šogad pagastos notikuši 10 smagi nelaimes gadījumi, kuros bojā gājuši divi cilvēki. Divi nelaimes gadījumi ar vidēji smagiem miesas bojājumiem bijuši Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā un Dobeles rajona Tērvetes pagastā. Taču inspektoriem ir bažas, ka šie skaitļi neatspoguļo patieso situāciju.
Zemniekiem trūkst zināšanu darba aizsardzībā
Iepazīstoties ar zemnieku saimniecībām, Valdis Dūms secina, ka to īpašniekiem trūkst zināšanu darba aizsardzībā. To nepietiek gan lielo saimniecību, gan arī mazo zemnieku sētu īpašniekiem. Atklājas vēl dažādas dīvainas lietas. Piemēram, vairāku simtu hektāru liela saimniecība iztiek bez algota darbaspēka. Izvairīšanās no darba līgumu slēgšanas ir zemnieku saimniecībām ļoti raksturīga, un cilvēkus var pat saprast, jo nodokļu nasta patiešām ir smaga.
Ilgi tika diskutēts, vai darba līgumi ir jāslēdz ar zemnieku saimniecību īpašnieku ģimenes locekļiem. No juridiskā viedokļa zemnieku saimniecība ir specifisks individuālais uzņēmums, un, lai gan daudzi to negrib saprast, arī ar pārējiem ģimenes locekļiem jānoslēdz darba līgums, skaidro V.Dūms. Darba līgumu neslēgšana un darba drošības tehnikas nezināšana ir galvenie saimniecību klupšanas akmeņi.
Darba drošību var apgūt
Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālā nodaļa savu palīdzību apgūt darba drošību piedāvājusi visām organizācijām, kas nodarbojas ar zemnieku apmācību,– Lauksaimniecības departamentam, Lauksaimniecības konsultāciju birojam, Zaļenieku arodvidusskolai. Darba drošība ir iekļauta Zaļenieku arodvidusskolā notiekošo zemnieku apmācību programmā; arī Ozolnieku konsultāciju centra speciālisti un darba inspekcijas inspektori ir gatavi izbraukt pie zemniekiem. Cita lieta ir, cik atsaucīgi un gatavi mācīties ir viņi paši. Bieži vien zemnieku interese aprobežojas tikai ar pasīvu klausīšanos. Pirms kāda laika Sesavas pagasta priekšsēdētājs Aivars Zeimuls mēģināja organizēt darba drošības mācības sava pagasta zemniekiem. Atnāca pieci… Tajā pašā gadā Sesavas pagastā notika smags nelaimes gadījums, kad Zaļenieku Lauksaimniecības skolas audzēknis tika uztīts uz biešu lapu novākšanas kombaina kardāna. 1998. gadā tā paša pagasta zemnieku saimniecībā «Rudeņi» notika līdzīga nelaime, kurā cietusī sieviete palika dzīva.
Vecā, nolietotā krievu tehnika
Kāpēc inspekcijas speciālistus tik ļoti satrauc darba drošība laukos? Galvenokārt tāpēc, ka daudzi zemnieki vēl strādā ar padomju laikos ražotu lauksaimniecības tehniku, kas V.Dūma vērtējumā ir baismīga. Bieži vien kritisks ir tās tehniskais stāvoklis, kuru vērtēt neietilpst darba inspekcijas pienākumos. No darba drošības viedokļa raugoties, visām lauksaimniecības tehnikas ritošajām daļām – kardāniem, jūgvārpstām – jābūt norobežotām ar aizsargiem un nožogojumiem. Taču bieži vien, piekabinot agregātu traktora aizmugurē, šie nožogojumi traucē, bez tiem veikt darba operācijas šķiet ērtāk, tāpēc tie tiek noņemti un dažviet ieraugāmi mētājamies sētmalē. Taču visatraucošākā ir pašu strādājošo attieksme: ja jau 20 gadu ar mani nekas negadījās, tad arī tagad viss būs kārtībā. Lai pārliecinātu cilvēkus, ka nelaime var notikt, šovasar inspekcija plāno apbraukāt zemnieku saimniecības un uzņemt mācību videofilmu, lai pēc tam to demonstrētu semināru dalībniekiem. To, ka šāda «šausmene» ir efektīvāka par vienkāršu runāšanu, V.Dūms pārliecinājies kādās mācībās, kur to dalībniekiem rādīta filma par celtņa avārijas sekām. Darba inspekcijai vairāk nodarboties ar profilaktisko darbu traucē jaunā nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtība, saskaņā ar kuru jāizmeklē četras reizes vairāk nelaimes gadījumu.
2000. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi
nr. 44 «Par minimālajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā», kuros stingri noteikta aizsargu un nožogojumu izmantošana. Visa tehnika, kas iegādāta pirms šā gada 1. jūlija, īpašniekam jāpārveido atbilstoši noteikumu prasībām līdz 2004. gada 1. jūlijam. Tad vairs neviens zemnieks, kam mājās ir 40 vai 50 gadu veca tehnika, nevarēs teikt, ka toreiz tādu prasību nebija, uzskata V.Dūms. Viņam nav iebildumu pret paštaisītu tehniku, tikai tās izgatavotājam jāpārliecinās par mehānismu atbilstību iepriekšminētajiem noteikumiem. Visiem autoceltņu īpašniekiem V.Dūms atgādina, ka celtnim jābūt reģistrētam darba inspekcijā, bet, lai to izdarītu, vajadzīga tā tehniskā pase. Pērkot jebkuru tehniku, zemniekam, lai izvairītos no liekiem sarežģījumiem, to reģistrējot, pārdevējam jāpieprasa tehniskā pase.
Pavasarī un vasarā jābūt uzmanīgiem, strādājot ar kodnēm un augu aizsardzības līdzekļiem. Jebkurš zemnieks var vērsties darba inspekcijā, lai pie ārstes higiēnistes vai inspektoriem noskaidrotu, kādas maskas vai respiratori jālieto. Jāievēro, ka to filtri nav universāli – katrai ķīmiskai vielai jābūt savam filtram.
Visiem zemniekiem V.Dūms atgādina, ka darba inspekcija nestrādā ar mērķi «piekasīties», drīzāk tā darbojas pēc krievu parunas principa: ja cilvēks nezina, tad viņš ir jāiemāca, bet, ja negrib zināt un darīt, tad sāk darboties parunas otra daļa.
