«Vai, es par to vispār neesmu domājis. Nav man vēl ne programmas, nekā!» tā, lūdzot laiku pārdomām, vakar atbildēja LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža. Kaut arī LLU stūrei cieši līdzās sēž jau gadu desmitiem un par izvirzīšanu uz galveno krēslu sen zinājis, par skolas attīstību viņam neesot nekādu domu. Šī epizode, šķiet, spilgti raksturo to, kādēļ LLU dažādās aprindās arvien biežāk tiek dēvēta par milzīgu dreifējošu kuģi, kas ar dažu gadu laikā par pusi kritušos studentu skaitu tomēr palicis tikpat liels, neefektīvs apsaimniekošanas ziņā un haotisks augstākās izglītības jomās. Ja vien jau nav par vēlu, beidzot būtu pienācis laiks rektora spožo ķēdi aplikt ap kaklu kandidātam, kas spēj ne tikai klusi čubināties pils ozolkoka krēslā.
Diezko lielākas spozmes nesējs neizklausās arī otrs kandidāts – Rivžas kunga teju laikabiedrs Kaspars Vārtukapteinis no Tehniskās fakultātes. Viņš gan nule sumināts kā pagājušā gada labākais LLU dekāns, bet vai studentu labvēlību iemantojis ar prasīgumu? Piemēram, salīdzinoši nesen LLU izdotajā grāmatā par tās mācībspēkiem minēts, ka profesora Vārtukapteiņa nozīmīgākā zinātniskā publikācija datējama ar 1979. gadu, kad viņš aprakstījis šķidro mēslu iestrādes mehanizāciju.
Daudz cerīgāk lūkojos uz pārējām divām kandidātēm – profesorēm Irinu Arhipovu un Irinu Pilveri. Pirmā ne tikai prot studentus veiksmīgi ievilināt apgūt augstākās izglītības labirintus, bet arī vadījusi nozares ministrijas Zinātnes un inovāciju departamentu. Tātad zina arī drēbes politisko pusi. Savukārt viņas konkurente izveidojusi vienu no veiksmīgākajām valsts iestādēm Lauku atbalsta dienestu, pārzina gan ministrijas mašinēriju, gan finansējuma piesaistes iespējas. Turklāt nu jau apvienotā fakultātē dzīvē ved ekonomistus un sociologus.
LLU nepieciešams stūrmanis, kas zina ne tikai iesīkstējušu šauras zinātnes teoriju, saņem divreiz lielāku algu nekā premjers un prot izdabāt laikabiedriem blakus kabinetos, bet arī prot uz šo «kolhozu» palūkoties no augšas, ieviešot radikālas izmaiņas gan tās studiju, gan saimnieciskajā pašplūsmā. ◆
