Saeimas deputāts Dainis Liepiņš, šķiet, ieies Latvijas vēsturē kā pirmais parlamentārietis, kurš «norāvis» Saeimas sēdi ar, daudzuprāt, muļķīgo un huligānisko rīcību, atsakoties atstāt Saeimas sēžu zāli. Deputāts pašlaik nevar piedalīties Saeimas plenārsēdēs un komisiju sēdēs, jo kolēģi parlamentārieši februārī nobalsoja par viņa izdošanu kriminālvajāšanai, jo viņš apsūdzēts par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Taču deputāts ar vilka pasi vakar ieradās Saeimā, iesēdās savā krēslā sēžu zālē un spītīgi neklausīja nevienu, kurš lūdza to atstāt, lai ļautu pārējiem kolēģiem strādāt. Komiski, taču rezultāts ir gaužām nesaprotams – Saeimas sēdi nolēma pārcelt uz nākamo nedēļu. Bet tikko taču deputāti jau izbaudīja brīvdienas!
Godīgi sakot – kuru interesē, kādi joki notiek Saeimā. Jau pierasts, ka žurnālistiem konkurenci rada deputāts reportieris, vēl kādi citi arī mēdz izcelties ar neizprotamu rīcību. Un tomēr nekļūst skaidrs, kas traucēja izslēgt Daiņa Liepiņa balsošanas mašīnīti un mikrofonu – nu lai tak sēž, ja cita nav ko darīt. Un vienā angļu mierā novadīt Saeimas sēdi atbilstoši plānotajam. Vai arī rīkoties mazliet citādi – vienkārši izvadīt ārā pa durvīm. Ja Dainim Liepiņam pašlaik nav deputāta imunitātes, nav skaidrs, ar ko vakar nodarbojās Saeimas drošības dienesta vīri, ja neatnāca savos melnajos uzvalkos un laipni nepalūdza spītniekam iet pastaigāties.
Nav pat īsti viedokļa par deputāta rīcību, jo ne man iedziļināties viņa rīcībā un ne man nopelt vai atbalstīt viņu. Gan jau šim reveransam ir kāds pamats un dziļāka doma, visticamāk, piesaistīt sabiedrības uzmanību savai sāpei. Taču skarbas domas pārņem citu apsvērumu dēļ – visas dienas garumā Latvijas sabiedrība un, man pat gribētos domāt, visa ES varēja baudīt klaunādi par tēmu – ar ko nodarbojas ES prezidējošās valsts un NATO dalībvalsts parlaments.
Bet vakardienas stāsta mācība ir cita. Šo cirku nesarīkoja viens cilvēks. Šajā cirkā piedalījās nosacīti 100 cilvēku. Kurš aktīvāk, kurš pasīvāk, tomēr visi. Un tas ir īpaši skarbi, ka parlamentam ir gana laika nodarboties ar muļķībām, bet svarīgu jautājumu risināšanai – nē. ◆
