Ziemassvētku kaujas 1944. gadā Kurzemē atceroties Daudz smagu, varonīgu un asiņainu kauju pret ienaidnieka pārspēku ir izcīnīts uz Latvijas zemes.
Ziemassvētku kaujas 1944. gadā Kurzemē atceroties
Daudz smagu, varonīgu un asiņainu kauju pret ienaidnieka pārspēku ir izcīnīts uz Latvijas zemes. Cīņas pret Latvijas otrreizēju okupāciju pieminēs vēsture, bet kaujām par Kuzemes cietoksni vēsturē būs sevišķa nodaļa, kas liecinās par latviešu sīkstumu, izturību un kaujas garu.
Staļina pavēle bija viena – sakaut Kurzemes grupējuma 500000 vīru, saņemt tos gūstā un ieņemt Kurzemi. Lai to varētu, uz Kurzemi 1944. gada Ziemassvētkos tika nosūtīts maršals Vasiļevskis ar grupu militāro vadītāju. Viņa komandpunkts atradās 22. sarkanarmijas trieciengrupas komandpunktā pretim latviešu leģiona 19. divīzijas pozīcijām Džūkstes – Lestenes apvidū.
23. decembrī pulksten 9.30 ar baismīgu viesuļuguni sākās nedēļu ilgās kaujas līdz pat 31. decembrim. Zemes karaspēka vienībām talkā nāca lidmašīnas, kas pāri latviešu 19. divīzijas pozīcijām gāza šāviņus no debesīm. Vēl mazliet mazliet, un ceļš uz Liepājas un Ventspils ostām sarkanarmiešiem būtu vaļā. Un tas nozīmētu Kurzemes cietokšņa galu. Taču ceļu krievu armijas tankiem aizšķērsoja latviešu leģiona artilēristi. Jau dega 15 tanki, un ienaidnieka ordas atkāpās. Sīvas cīņas turpinājās par katru zemes pēdu. Viss kaujas lauks bija šāviņu uzarts, kritušo karavīru pilns. Dega sašautie tanki un nogāztās lidmašīnas. Pret latviešu leģionāriem kaujās tika sūtīti arī padomju armijā piespiedu kārtā mobilizētie 130. latviešu korpusa latviešu vīri un jaunekļi. Tā ir vēl viena traģiska lappuse latviešu tautas vēsturē – kad dēls cīnījās pret tēvu, brālis pret brāli.
Tā kā zaudējumi bija milzīgi, sarkanarmijas uzbrukums tika pārtraukts. 1944. gada 31. decembrī frontē iestājās klusums. Dzīvi palikušie Kurzemes aizstāvji varēja sagaidīt 1945. gadu…
Par kaujām Kurzemes cietoksnī septiņi latviešu leģionāri – pulkvežleitnants N.Galdiņš, majors V.Reinholds, kapteiņi Ādamsons un Butkus, virsleitnants Ancāns, virsseržants Ansons un kaprālis Riekstiņš – saņēma vācu armijas augstāko apbalvojumu – Bruņinieka pakāpes Dzelzs krustu. Ar Dzelzs krusta 1. šķiru apbalvoja 150, ar otro šķiru – vairākus simtus latviešu karavīru. Taču pie Lestenes baznīcas palika arī garas jo garas balto bērza krustu rindas…
Sarkanā armija Staļina pavēli nespēja izpildīt, Kurzeme netika ieņemta.
Kurzemes cietokšņa leģendārās Ziemassvētku kaujas jau 53 gadus pieder vēsturei. Kurzemes cietoksnis stāvēja, spītēja un bija vienīgais frontes iecirknis Eiropā, kas Otrā pasaules kara laikā palika militāri neuzvarēts. Tas kapitulēja 1945. gada 9. maijā, paklausot kapitulācijas pavēlei.
