Kurzemes mākslīgās apsēklošanas stacijas jeb tautā dēvētās buļļu stacijas privatizācijā uzvarējusi un par lielāko akciju īpašnieci kļuvusi Latvijas šķirnes lopu audzētāju savienība un ar tās starpniecību visi zemnieki, fiziskās un juridiskās personas.
Kurzemes mākslīgās apsēklošanas stacijas jeb tautā dēvētās buļļu stacijas privatizācijā uzvarējusi un par lielāko akciju īpašnieci kļuvusi Latvijas šķirnes lopu audzētāju savienība un ar tās starpniecību visi zemnieki, fiziskās un juridiskās personas, kas vēlējās iegādāties akcijas. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka daudzi nopietni lopu turētāji vienlaikus ir arī šīs ciltslietu iestādes līdzīpašnieki. Mūsuprāt, tas arī bija vienīgais pareizais privatizācijas ceļš. Stacijas vadība, speciālisti un personāls par šādu iznākumu ir gandarīti.
Vienlaikus ir jāapzinās, ka valsts īpašuma pāreja privātīpašumā nebūt neatrisina daudzos šķēršļus, kas traucē lopkopības attīstībai. Un pašiem vien tās vajadzēs atrisināt. Katrā ziņā ciltslietu un apsēklošanas stacija jau tuvākajā laikā varētu kļūt par lopu īpašniekus apvienojošu organizāciju, kas aizstāv piena un gaļas ražotāju intereses Zemkopības ministrijā, pienotavās un gaļas pārstrādes uzņēmumos, kas organizē šķirnes lopu tirgu, iepērk ārzemēs augstas klases buļļus, kuiļus un bioproduktus, tādējādi veicinot lopu šķirnības un ražotspējas paaugstināšanu.
«Buļļu stacija» nav izsaimniekota. Ir saglabāts viss īpašums. Parādu stacijai nav, toties ir 60 vaislas buļļu, kuru izcelšanās un ciltsvērtība īpašniekiem kaunu nedara. Stacijas rīcībā ir arī 20 dažādu šķirņu vaislas kuiļu, 80 sporta zirgu, divas piena kontroles laboratorijas, kas strādā ciltsdarba vajadzībām. Ciltsdarba datu apstrāde notiek, izmantojot datorus. Šogad ir apgūta buļļu spermas fasēšana un saldēšana 0,25 mililitru fajetēs pēc franču tehnoloģijas, pēc kuras strādā visās Eiropas valstīs un ASV. Ir nopietnas iestrādes cūku mākslīgās apsēklošanas darbā – šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo dubultojies mākslīgi apsēkloto sivēnmāšu skaits. Kurzemes stacijai ir kontakti ar līdzīga profila iestādēm Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Kanādā, no kurienes saņemam jaunākos buļļu katalogus un informāciju, kas ļauj būt lietas kursā par ciltsdarba tendencēm ārzemēs un iepirkt bioprodukciju no labākajiem ārzemju buļļiem. Tas ir gan lēti, taču šāda iespēja pastāv.
No krīzes vēl nav izķepurojusies arī piena ražošana, jo govju skaits joprojām mazinās. Tas sevišķi attiecināms uz rajoniem, kur audzē graudus. Novērojama zema lopu produktivitāte, arī piena iepirkuma cenas ir gandrīz uz pusi zemākas nekā Eiropas Savienības valstīs. Iepriekšminēto apstākļu dēļ izveidojusies situācija, ka puse lopu turētāju ir vienas, trīs govju īpašnieki. Bet piena pārstrādes uzņēmumi ar sīkražotāju nerēķinās un nerēķināsies arī turpmāk. Savukārt Rietumeiropas zemēs – Vācijā vai Dānijā – ģimenes fermās vidēji ir 30 – 50 slaucamu govju. Šādu ganāmpulku parasti apkopj paši ģimenes locekļi bez algota darbaspēka piesaistīšanas. Jāatgādina, ka pirmskara Latvijā jaunsaimniekam, kas apstrādāja 20 hektāru zemes, bija vidēji desmit piena devēju.
Svarīgs mājlopu produktivitātes nosacījums ir ēdināšana. Respektīvi, dzīvniekiem jādod tik daudz barības, cik vien viņi var apēst. Un tikai tad, kad brūnajām gotiņām izslaukums tuvojas pieciem tūkstošiem litru gadā, bet melnraibajām ir vēl par tūkstoš litriem lielāks, ir nopietni jāizvērtē ganāmpulka ciltsvērtība un rūpīgi jāveic ciltsdarbs. Nepabaroti un neapkopti lopi neattaisno savu iedzimto ražotspēju, bieži slimo un slikti vairojas. Lai no šīs situācijas izkļūtu un piena lopkopībā gūtu sekmes, esošajiem un ikvienam potenciālajam piena ražotājam ir daudz jāmācās, jāuzkrāj pieredze un nemitīgi jāseko izdevumiem un ienākumiem. Protams, jāuzņemas arī risks. Pašreizējā situācijā sekmīga saimniekošana nav iespējama bez valdības un konkrēti Zemkopības ministrijas izpratnes par piena ražošanas nozīmi un noteiktas nostājas. Arī preču piena ražošana uz augšu netiks bez nopietna valsts finansiālā atbalsta.
Pirmā privatizētās akciju sabiedrības «Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija» akcionāru pilnsapulce plānota janvārī, kurā būs jāievēl jaunā valde, jāpieņem rīcības programma ciltsdarba un mākslīgas apsēklošanas darba optimizācijai. Taču jau šodien zināms, ka tālākais darbs būs labvēlīgs zemniekiem un pārējiem lopu turētājiem.
