Izstāde «Latvijas heraldika. Kurzeme, Zemgale (1996–2015)» rīt, 30. oktobrī, pulksten 15, tiek atklāta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Abi daudzo Latvijas ģerboņu autori Ilze Lībiete un Juris Ivanovs, uzrunāti katrs atsevišķi par savu ilggadējo aizrautību, runā vienā valodā: heraldika – tas ir domāšanas paņēmiens, tā ir nepieciešamība un prasme ideju izteikt lakoniskā vizuālā formā. I.Lībietes un J.Ivanova tandēms ikdienas dzīvē radījis raženu darbu kopumu mūsdienu Latvijas kultūrā – vairāk nekā pussimtu pašvaldību un dzimtu ģerboņus. Tas ir vairāk nekā divas trešdaļas no visiem mūsdienu Latvijas ģerboņiem. Izstādē Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā varēs skatīt Kurzemes un Zemgales pašvaldību, dzimtu un korporatīvos ģerboņus, kas tiks eksponēti pils galerijās.
«Latvijas heraldika ir Eiropas tradīciju turpinātāja, taču tai no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem ir iegūta vienota grafiskā stilistika, kuras pamatu veido Riharda Zariņa – mūsu slavenās «pieclatu Mildas» autora – darinātie ģerboņi,» saka Ilze Lībiete.
«Aizsākums ir niecīga skicīte, bet patiesībā darbs pie ikkatra ģerboņa ir gana darbietilpīgs. Pēc skices top zīmējums, bet līdz tam jāpēta Latvijas vēstures materiāli, konkrētās teritorijas īpatnības, jāmeklē tām atbilstoši simboli un zīmes. Ja izvēlētais motīvs ir dzīvnieks kustībā – jāatrod heraldikas likumībām atbilstīgais.»
Savukārt J.Ivanovu Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija nodēvējusi par praktiskās heraldikas dižmeistaru, jo 1988. gadā tieši viņam tika uzticēta Rīgas pilsētas vēsturiskā ģerboņa grafiskā izstrāde, kas nozīmēja tā atjaunošanu atbilstoši vēsturiskajiem, politiskajiem un mākslinieciskajiem nosacījumiem.
Tam sekoja ilgs, rūpīgs un smalks darbs ar Latvijas valsts ģerboni. Tālāk pagastu, novadu, dzimtu ģerboņi. «No vienas puses, heraldiskās likumības ierobežo, uzliek striktas prasības, no otras – tieši tā ir savas meistarības apliecināšanas iespēja. Un vēl viena īpaša dimensija ir darbs ar konkrētajām pašvaldībām, to uzklausīšana un pārliecināšana,» stāsta J.Ivanovs. Abi mākslinieki ir vienoti, apkopojot savu 25 gadus ilgo pieredzi heraldikā: ļaudis kļuvuši krietni zinošāki un atvērtāki jaunām idejām. «Brīnišķīgākais šā darba procesa guvums ir cilvēciskā bagātināšanās – iespēja satikties ar milzum daudz pašvaldību ļaudīm, to vadītājiem un citiem pasūtītājiem. Nevienā citā darbā tādas iespējas netiek sniegtas,» pārliecināti I.Lībiete un J.Ivanovs. ◆
Sagatavoja Uldis Veilands
