Noguruma un smaguma sajūta kājās ir vērā ņemams simptoms.
Kompresijas zeķes grūtniecības laikā ir tikpat nepieciešama lieta, cik apnicīga ir to stīvēšana kājās, it sevišķi grūtniecības pēdējos mēnešos, kas iekrīt vasaras karstumā. Arī stiprajam dzimumam, ko arīdzan piemeklē vēnu problēmas, ir savi iebildumi pret kāju tērpšanu garajās zeķēs. Taču vīrieši racionālāk uztver veselībai nepieciešamas lietas un emocijām tik lielu nozīmi nepiešķir. Nevajag pārspīlēt«Varbūt tas izklausās baisi – kompresijas zeķes, bet tik drastiski tas nav. Tas ir kā apģērba gabals, kas pielāgots ārstnieciskajām vajadzībām. Ja dakteris teicis, ka pa dienu jāvalkā zeķes, tas nenozīmē, ka vakarā tās nevar novilkt un iet peldēties,» atbild flebologs Juris Rīts. Protams, var būt izņēmumi, tāpēc ārsts pateiks visprecīzāk. Taču vispārējā gadījumā pelde vai pastaiga pa ūdeni nodrošina kvalitatīvu, dabisku kompresijas efektu un nogurušām kājām noteikti patīk labāk nekā karsta pirts. Vēsums vēnas tonizē, tāpēc arī pēc pirts vēlama vismaz auksta noskalošanās. Ja vieglāk atbildes meklēt internetā, iespējams uziet lapu www.skaistaskajas.lv, kur var veikt arī vēnu veselības testu, taču jārēķinās, ka ārsts vislabāk var palīdzēt tikai klātienē – ne pa tālruni vai e-pastu. Ja vēnu problēmas bijušas vienam vai pat abiem vecākiem, saslimšanas risks ir augsts, «bīstamais vecums» sākas pēc 30 – 35 gadiem. Vēlams jau laikus neuzkraut papildu slodzi saviem asinsvadiem, izvairīties no smēķēšanas, trekna uztura, kas veicina arī lieko svaru, un mazkustīga, vienmuļa dzīvesveida. Staigājot augstpapēžu apavos, tiek bloķēts ikru muskulis, kas negatīvi ietekmē asins plūsmu vēnās, tāpēc tos vēlams atstāt tikai īpašiem gadījumiem. Ikdienā papēžu augstumam nevajadzētu pārsniegt piecus centimetrus. Soli pa solimNogurums var būt dažāds, arī sāpīgs, un signalizēt par kādu vēnu saslimšanu, norāda asinsvadu ķirurgs flebologs Ints Ūdris. Par problēmām liecina «mūžīgs nogurums», no kura kājas un organisms netiek vaļā saviem spēkiem, arī smaguma sajūta, tirpšana un tūska, krampji. Turklāt šie simptomi tikpat labi var būt gan rītos, gan vakaros un ir pietiekami nopietni, lai tos neatstātu bez ievērības. Ar laiku var veidoties sataustāmi, pamanāmi vēnu mezgli, slimība var progresēt dziļajās vēnās, kad ar medikamentiem vien būs grūti vai pat neiespējami palīdzēt. Būtu vieglprātīgi atmest ar roku un pieciest šos mezglus kā kosmētisku defektu, jo faktiski tie liecina par nopietnu saslimšanu. Ja šāds mezgls sāk niezēt, iespējams, sācies iekaisuma process, kas var nonākt līdz grūti ārstējamai čūlai.Ārsts vispirms noteiks kāju vēnu stāvokli, veicot ultrasonogrāfiju, kas precīzi izmēra asins pretplūsmu vēnās un konstatē, cik nopietni bojāts vēnu vārstulis. Ņemot vērā šo izmeklējumu, tiek noteikta piemērotākā ārstēšana – neinvazīva vai invazīva, proti, ķirurģiska.No neinvazīvām metodēm visplašāk tiek izmantotas kompresijas zeķes vai elastīgās saites, kas saspiež kāju, mazliet arī vēnas, uzlabojot vēnu vārstuļa darbību un neļaujot kājai pietūkt. Taču šī terapija ir efektīva tik ilgi, kamēr kompresijas zeķes vai elastīgās saites valkā.Otrs veids ir medikamenti, kuri tonizē vēnu sieniņas, uzlabo venozo asiņu atteci, mazina sāpes, iekaisumu kājās un tūsku. Šos vēnu nostiprinošos medikamentus ārsti iesaka lietot arī profilaktiski divreiz gadā, it sevišķi vasarā, kad karstuma dēļ vairāk novērojamas sūdzības par kāju veselību.Skalpelis vairs nav modēJa vēnu vārstulis bojāts, tiek piemērota invazīva ārstēšana. «Tautas folklorā» joprojām dzīvi nostāsti par pirmajām operācijām, kad «vēnu atgriež, abus galus nosien un izrauj ārā kā striķi». Kad nebija ultrasonogrāfijas iespēju, ārsts nevarēja noteikt, kur atsiet nepieciešamos atzarus, bija augsts risks, ka problēmas atkārtosies, operācija bija traumatiska.Mūsdienās visbiežāk izmanto lāzera vai radiofrekvences procedūras, kuru laikā bojātos asinsvadus nevis izņem, kā tas notiek klasiskā operācijā, bet gan slēdz, pārtraucot nepareizo asins plūsmu, skaidro I.Ūdris. Ar lāzeru iespējams risināt vissarežģītākās vēnu kaites un piekļūt tādām problemātiskām vietām, kur klasiskā operācijā būtu jāveic dziļi griezieni, bet ar lāzera procedūru ir tikai viens adatas dūriens. Ārsts var precīzi kontrolēt lāzera atrašanās vietu vēnā. Procedūra ilgst vidēji 40 minūtes, un pēc tās pacients var doties mājup, pēc tam kādu laiku ievērojot kājām saudzējošo režīmu. Arī skleroterapija ir viena no invazīvām vēnu ārstēšanas metodēm. Tās laikā vēnā tiek ievadīts medikaments, un tā «aizlīp ciet». Lai gan šī terapija ir visvienkāršākā, tā nav tik precīzi vadāma kā lāzera procedūra un 20 procentos gadījumos bojātajās vēnās asins plūsma tomēr atjaunojas. Palīdzi sev! Vērts atcerēties, ka jebkura grūtniecība rit īsāku laiku nekā dzīve pēc tam, tāpēc kompresijas zeķes jau nu gan vajadzētu valkāt. Arī īpašas slodzes vai pat pārslodzes brīžos – lidojot, braucot ceļojumā, vai arī darbā, ja tas saistīts ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu. Ieguvēji būs tie, kuriem ir paradums doties pastaigās, braukt ar velosipēdu, peldēties vai nodarboties ar ūdens aerobiku. Asociētais profesors Dainis Krieviņš mājas lapā www.skaistaskajas.lv vēnu pasargāšanai ieteic guļot kājas novietot mazliet paceltas uz augšu. Noderēs to masāža virzienā no apakšas uz augšu un kāju kustināšana, ko tik bieži aizrāda bērniem. Ja tomēr negribas šūpot kājas zem galda, var kustināt zem segas paslēptas pēdas pirms aizmigšanas vai pēc pamošanās. Kad reiz cilvēki sapratīs, ka profilakse ir patīkama, daudzpusīga un vienkāršības labad būtu jāsauc par veselīgu dzīvesveidu, ik palaikam nopūšas mediķi. Savukārt, atstājot vēnu problēmas vai to profilaksi bez uzmanības, jārēķinās ar vismaz divām prognozēm: var veidoties čūlas un vēnu mezglos traucētas asins plūsmas dēļ ir labvēlīgi apstākļi, lai veidotos trombi. Bet kāju vēnā izveidojies trombs, reiz atrāvies, nav par slinku aizceļot gan līdz plaušām, gan vēl tālāk, nosprostot dzīvībai svarīgu artēriju un kļūt par nāves cēloni. D.Krieviņš min statistiku, ka ASV no plaušu trombembolijas mirst aptuveni tikpat cilvēku, cik no AIDS, krūts vēža un ceļu satiksmes negadījumiem kopā. UzziņaiBiežākie kāju vēnu problēmu rašanās cēloņi: Ilgstoši sēdošs vai stāvošs darbs. Stāvot vai sēžot tiek atslēgts apakšstilbu ikru muskulis jeb «muskuļu pumpis», kas saraujoties masē vēnas un transportē asins atpakaļ uz sirdi. Līdz ar to asins plūsma ir traucēta, kājās veidojas venozo asiņu pārpilnība, kas izstiepj vēnu sieniņas. Lielākais riska faktors sievietēm ir grūtniecība un hormonālie līdzekļi. Grūtniecības laikā notiek hormonālās izmaiņas, kas veicina vēnu sieniņu muskulatūras atslābumu. Bērniņam augot, tiek nospiestas arī iegurņa vēnas un traucēta venozo asiņu attece, kas savukārt veicina paplašinātu vēnu veidošanos. Vairumā gadījumu vēnu problēmas ir iedzimtas. Ja abiem vecākiem konstatēta vēnu varikoze, bērnam gandrīz 90 procentos gadījumu pastāv risks šo slimību pārmantot.
