Svaigi, skābēti vai arī žāvēti cukurbiešu graizījumi agrākajos gados parasti tika izmantoti lopbarībai.
Svaigi, skābēti vai arī žāvēti cukurbiešu graizījumi agrākajos gados parasti tika izmantoti lopbarībai. Taču pašlaik Zemgalē šā cukura ražošanas blakusprodukta realizācija sagādā grūtības, jo cukurbiešu platības ir lielas, bet mazāk kļuvis lopkopības produkcijas ražošanas objektu, kas bija galvenie graizījumu patērētāji.
Cukurfabrika, lai uzņēmumā neveidotos milzīgi graizījumu uzkrājumi, slēdzot līgumus ar biešu audzētājiem, katram noteikusi fabrikā nopērkamo obligāto graizījumu apjomu (ap 14 procentu no piegādāto biešu svara).
Saldo sakņu audzētāji ar šādu gandrīz piespiedu kārtību nav apmierināti. Un tomēr, ja grib tikt vaļā no bietēm, graizījumi jāņem vien būs – kur liksies. Ja lopiņu kūtī nav, jāmeklē citi graizījumu izmantošanas varianti. Bet kādi?
«Zemgales Ziņas» piedāvā agronomijas zinātņu doktores Guntas Šnickovskas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora Valda Klāsena sagatavotos ieteikumus.
Pašreizējā situācijā, kad tradicionālais paņēmiens – izbarošana lopiem – vairs nenodrošina pilnīgu graizījumu izmantošanu, meklējami citi to lietošanas varianti. Viens no tiem varētu būt graizījumu izmantošana augsnes organisko vielu papildināšanai.
Organiskās vielas augsnē veido trūdvielas, nodrošina augsnes struktūru, ir rezerve minerālvielām, kā arī papildus apgādā zaļos augus ar tik vajadzīgo ogļskābo gāzi jaunās ražas veidošanai. Parasti tas tiek nodrošināts ar parastajiem kūtsmēsliem, kompostu. Taču, samazinoties mājlopu skaitam, mazāk ir arī kūtsmēslu, tāpēc kā organisko mēslojumu augsnei var izmantot arī cukurbiešu graizījumus.
Graizījumi, tāpat kā kūtsmēsli, tas pats augu izcelsmes produkts vien ir. Tiem cukurfabrikā vienīgi tehnoloģiski atdalīts cukurs, bet pārējās saknes daļas ir saglabātas. Graizījumi veido apmēram 85 procentus no pārstrādāto biešu masas, un svaigos ir 15 līdz 18 procentu sausnas. Savukārt sausnā ir no 1,5 līdz 1,7 procenti slāpekļa, arī kālijs, kalcijs, fosfors, magnijs, bors un citi elementi. Graizījumi satur pat trīsreiz vairāk slāpekļa nekā salmi. Tāpēc graizījumu sadalīšanās augsnē norit ātrāk, turklāt sadalīšanās procesā nav tik izteikta augiem izmantojamā slāpekļa imobilizācija (saistīšana mikroorganismu šūnās un uz laiku atņemot izmantojamo slāpekli augiem). Taču cukurbiešu graizījumi augsnē sadalīsies lēnāk nekā zaļmēslojuma kultūru zaļā masa. Tas ir labāk augiem, jo labāk tiek nodrošināta izmantojamo elementu aprite augos un trūdvielu veidošana.
Ja cukurbiešu graizījumus glabā tīrā veidā, tie ātri ieskābst. Tajos mikroorganismi, izmantojot šķīstošos ogļhidrātus, anaerobos apstākļos veido dažādas organiskās skābes – pienskābi, etiķskābi, sviestskābi, propionskābi un citas, kuras kopā paskābina vidi (pat līdz PH 4 un vairāk). Iestrādājot aramkārtā, graizījumi sajaucas ar augsnes daļiņām un arī daudzajiem mikroorganismiem – baktērijām, sēnēm un citiem. Šādos apstākļos visas organiskās skābes ir ļoti pateicīga barība citiem mikroorganismiem un tad augsnes paskābināšana praktiski nenotiek.
Cukurbiešu graizījumu ietekmes pārbaudei pēc Jelgavas Cukurfabrikas ierosinājuma notika lauka izmēģinājumi. Elejas pagasta zemnieku saimniecībā «Klīves» tika salīdzinātas dažādas cukurbiešu graizījumu devas – 20, 40 un 60 tonnu hektāram. Lūk, kādi ir novērojumi:
šajā vasarā, kam raksturīgs mazs nokrišņu daudzums, veģetācijas sezonā platībās, kur iestrādāti graizījumi, bija vērojama nedaudz labāka mitruma saglabāšana augsnes aramkārtā;
augsnes reakcijas nemainījās;
palielinājās augsnes bioloģisko procesu intensitāte, un tas norāda, ka norisinās graizījumu noārde un atbrīvojas tajos saistītie elementi, kurus kultūraugi var izmantot jaunās ražas veidošanai.
Kopumā vērtējot iegūtos rezultātus lauka izmēģinājumos, var droši atzīt, ka cukurbiešu graizījumi ir izmantojami augsnes organisko vielu papildināšanai.
