Zemkopības ministrijas janvāra nogalē apstiprinātās valsts subsīdijas lauksaimniecības attīstībai liecina par zināmu standartu izveidi Latvijas lauksaimniecības politikā.
Zemkopības ministrijas janvāra nogalē apstiprinātās valsts subsīdijas lauksaimniecības attīstībai liecina par zināmu standartu izveidi Latvijas lauksaimniecības politikā. Uz to norāda valsts piedāvātais atbalsts tām saimniecībām, kas izmanto vai ražo sertificētas šķirnes sēklas. Savukārt lopkopībā tiek atbalstītas saimniecības, kurās tiek audzētas vaislas teles vai cūkas, specializētie gaļas un piena šķirņu lopi. Tādējādi ministrijas apstiprinātajā subsīdiju politikā akcenti tiek likti uz kvalitāti, kas nodrošina augstu ražīgumu. Tālākā sakarība ķēdē ir ekonomiskais izdevīgums, bez kura nav jēgas lauksaimnieciskajām aktivitātēm valstī.
Nedaudz novēlota, bet akūta nepieciešamība ir ganāmpulka reģistra lietu sakārtošana, kas ir viens no priekšnosacījumiem subsīdiju saņemšanai. Šķiet, Zemkopības ministrija ir sapratusi, ka tās rīcībā nav tik daudz līdzekļu, lai tos tērētu pa labi un pa kreisi, subsidējot nezināmas izcelsmes neuzskaitītus mājlopus. Prasību un standartu pielāgošana Eiropas Savienības prasībām realitātē ir daudz tālredzīgāks process, nekā daudzi Latvijā domā. Tas, vai liellopu ausīs ir numuri vai nav, protams, neietekmē gaļas vai piena kvalitāti, taču nevajadzētu brīnīties, ka kaut kur Rietumeiropā Latvijas gaļas patērētājs vēlēsies zināt, piemēram, kādas šķirnes liellopu viņš ēd. Kad dzeram vīnu, mēs arī šad tad vēlamies uzzināt, no kādām vīnogu šķirnēm tas raudzēts. Kvalitātes prasību palielināšanās nenovēršami atsijās daudzus lauksaimniecībā nodarbinātos, tomēr tas ir likumsakarīgs process. Jaunākās tendences liecina, ka ekonomiski efektīvi ar lauksaimniecību Latvijā izdodas nodarboties tikai profesionāļiem.
Svarīgs ir arī apstāklis, ka vieni savā bezcerībā nav atstāti arī lauksaimnieki, kas strādā nerentablajās nozarēs. Par vienu no tādām Zemkopības ministrija pagājušā gada nogalē atzina arī zirgkopību. Taču tāpat obligāts nosacījums subsīdiju saņemšanai ir zirga vērtēšana, ko veiks eksperts, kuram ir attiecīgs sertifikāts. Zināms atbalsts dabas stihiju gadījumos būs sējumu apdrošināšanas prēmijmaksas subsidēšana 40% apmērā. Daudzi vēl nav aizmirsuši pagājušās vasaras tveici un aizpagājušās lietavas. Lai arī Latvijas dabā šādi «untumi» gadās reti, postījumu gadījumos sējumu apdrošināšanas prēmijas noteikti palīdzēs atgūties jau tā ne pārāk bagātajiem Latvijas lauksaimniekiem.
Var apšaubīt subsīdiju pietiekamību. Piemēram, par hektāru rapša sējumu maksimālais to apmērs ir 20 latu. Tas nozīmē, ka par 50 hektāriem rapša sējumu audzētājs var saņemt tikai 1000 latu. Daudz tas nav, bet labāk tik nekā nemaz.
