Tikko Latvijas pārtikas pārstrādes biznesa pārstāvju sirdis ir pāršalkusi labā vēsts, ka SIA «Spilva» saņēmusi starptautisko kvalitātes vadības standarta ISO 9001 sertifikātu, kas pavērs iespēju uzņēmuma produkciju realizēt Eiropas valstu tirgos.
Tikko Latvijas pārtikas pārstrādes biznesa pārstāvju sirdis ir pāršalkusi labā vēsts, ka SIA «Spilva» saņēmusi starptautisko kvalitātes vadības standarta ISO 9001 sertifikātu, kas pavērs iespēju uzņēmuma produkciju realizēt Eiropas valstu tirgos. Un «Spilvai» ir ko dot Rietumu pircējiem. Patlaban uzņēmums piedāvā gandrīz 100 dažādu produkcijas veidu. Eiropas tirgum unikāls produkts varētu izrādīties ābolu biezenis, ko tur neviens nepiedāvā.
Nenoliedzami jauniegūtais kvalitātes sertifikāts palīdzēs «Spilvas» produkcijai atrast savu pircēju ārzemēs. Kvalitātes kontrolei patlaban tiek pievērsta liela uzmanība, un pircējs vēlas gūt apstiprinājumu tam, ka viņa patērētā pārtika ir ekoloģiski tīra, nesatur konservantus, nav ģenētiski modificēta utt. Nevajadzētu aizmirst arī, ka minētais sertifikāts «Spilvai» nav viegli nācis un ir izmaksājis dārgi. Kā atzīst uzņēmuma prezidente Lolita Bemhena, mērķtiecīgs darbs pie ISO 9001 iegūšanas sākās vēl pagājušā gada maijā. Gan 1998., gan 1999.gadā «Spilva» attīstībā investējusi gandrīz pa pusmiljonam latu. Šogad uzņēmums plāno saņemt investīcijas aptuveni 2 miljonu latu apmērā. Tā nav maza nauda, taču, uzsākot produkcijas eksportu uz Eiropas valstu tirgiem, ieguldījumi ilgtermiņā noteikti atmaksāsies ar uzviju.
Nesen Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtikas ražošanai un pārstrādei Latvijā ir lielas perspektīvas. «Spilvas» iegūtais kvalitātes sertifikāts ir spilgts piemērs pašmāju pārtikas ražotājiem un atgādinājums, ka bez «īstajiem papīriem» Latvijas pārtikai ceļš uz Eiropas tirgiem būs ērkšķiem kaisīts. Pārtikas uzņēmumu sertificēšanā «Spilva» ir tikai viena no pirmajām bezdelīgām. Varam uzskatīt, ka šis process tikko kā sācies, tāpēc par to derētu padomāt arī citiem pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem.
Kvalitātes sertifikāta iegūšana un kvalitātes kritēriju pieaugums atklājis arī vēl kādu līdz šim Latvijā neskartu lauksaimniecības problēmu. Proti, «Spilva» ir nonākusi grūtībās ar kvalitatīvas produkcijas iegādi pārstrādei. Kā atzīst uzņēmuma vadītāja, lielas problēmas pašlaik sagādā pārstrādei atbilstošas kvalitātes produkcijas iepirkšana. Izrādās, nav nemaz tik viegli iegādāties labus gurķus, bietes, ābolus, sēnes vai ogas. Lielbritānijā, piemēram, ir pasūtītājs, kas vēlētos iegādāties «Spilvas» marinētos šampinjonus, taču uzņēmums nevar izpildīt šo pasūtījumu, jo nespēj saražot šo produkciju nepieciešamajos daudzumos. Latvijā ir tikai viens šampinjonu audzētājs, kura produkcijas kvalitāte apmierina «Spilvu». Zemniekiem te paveras brīnišķīga iespēja pārorientēt biznesu un sākt audzēt Lielbritānijā tik pieprasītos šampinjonus. Nedomāju, ka tā būtu sliktāk apmaksāta lauksaimniecības nozare nekā, teiksim, cukurbiešu audzēšana. Šai produkcijai jau ilgāku laiku arī Latvijā ir stabils noieta tirgus, tikai pagaidām pārsvarā mūsu patērētāji lieto importētos šampinjonus. Kaut kā negribas ticēt, ka paši tos nespējam izaudzēt pienācīgā kvalitātē.
«Spilvai» ir grūtības arī ar ogu iegādi visa gadā garumā. Trūkst uzņēmēju vai zemnieku, kas spētu sasaldēt salasītās ogas un uzglabāt tās visu gadu. Perspektīvā uzņēmuma vadība saskata arī iespējamā ābolu deficīta draudus. Šādas bažas nerunā par labu Latvijas augļkopjiem, āboli galu galā nav banāni, tos mūsu platuma grādos var audzēt bez īpašām grūtībām. Atkal pietrūkst uzņēmības.
Iepriekšminētais nepārprotami liecina, ka Latvijas lauksaimnieku iespējas (arī finansiālās) nav izsmeltas. Pagaidām eksporta kvotu uz Eiropas Savienību ir spējuši izpildīt vienīgi Latvijas pienkopji. Kādēļ atpaliek pārējās lauksaimniecības nozares? Protams, visas nekad simtprocentīgi to neizdarīs, taču daļa noteikti to varētu paveikt. Augļkopība noteikti ir viena no tām. Šīs nozares attīstībā nepieciešamas investīcijas, un šajā sakarā der atcerēties, ka SAPARD līdzekļi ir paredzēti arī augļkopībai. Nauda, labi gribot, tātad atradīsies, un, ja pietiks uzņēmības, ābolu, bumbieru, burkānu vai gurķu audzēšana daudziem zemniekiem var kļūt par stabilu iztikas avotu.
