Latvijā čigāni dzīvo jau sešus gadsimtus. Pēc 2002. gada statistikas datiem, oficiāli mūsu valstī ir 8267 čigānu, bet patiesais čigānu skaits varētu būt 13 000 – 15 000.
Latvijā čigāni dzīvo jau sešus gadsimtus. Pēc 2002. gada statistikas datiem (2002 Demographic Yearbook of Latvia), oficiāli mūsu valstī ir 8267 čigānu, bet patiesais čigānu skaits varētu būt 13 000 – 15 000 (daudzi čigāni, baidoties no diskriminācijas, reģistrējoties neuzrāda savu tautību).
Izglītības trūkums ir viena no galvenajām čigānu sociālās integrācijas un darba iegūšanas problēmām. Skaitļi par čigānu izglītības līmeni ir dramatiski – no 2003. gadā visiem Latvijā reģistrētajiem analfabētiem 85% ir čigāni; no 5985 čigāniem, kas vecāki par 15 gadiem, ceturtajai daļai izglītība ir zemāka par četrām klasēm, bet čigānbērni līdz 15 gadiem mācās speciālajās skolās vai arī nemācās vispār (LCESC pētījums “Čigānu stāvoklis Latvijā” – R:, 2003.). Paši čigāni galveno zemā izglītības līmeņa iemeslu saskata līdzekļu trūkumā, bet bieži tiek minēta arī nelabvēlīga pedagogu un citu bērnu attieksme skolā. Sarunās čigāni uzsver, ka viņu pašu attieksme pret izglītību ir mainījusies un kļūst pozitīvāka, atzīstot, ka viņiem izglītība ir vajadzīga.
Izglītības iniciatīvu centra decembrī uzsāktā projekta “Kvalitatīva izglītība čigānu bērniem” mērķis ir pārvarēt skolu norobežošanos (segregāciju) no čigānu bērniem, izveidojot struktūru, kas veicinātu šo bērnu sekmes vispārējās izglītības sistēmā. Projekta ideja balstās uz pārliecību, ka čigānu piesaistīšana mācību iestādēm jāuzsāk ar piecus līdz sešus gadus veciem bērniem, jo, laikus uzsākot izglītošanās procesu, pastāv lielāka iespēja, ka šie bērni turpinās mācīties, tādējādi “pārraujot” čigānu kultūrā pastāvošo īpatnību pēc iespējas ilgāk audzināt bērnus mājās.
Projekta aktivitāšu kopums veidots tā, lai panāktu dažādu tautību cilvēku tuvināšanos un čigānu bērnu mācīšanos kopā ar citiem bērniem. Tajā iekļauta pieaugušo apmācība, atbilstošas vides iekārtošana piecus līdz sešus gadus vecu bērnu vajadzībām, vecāku atbalsta grupu izveidošana, publikācijas un diskusijas sabiedrībā par čigānu zemo izglītības līmeni Latvijā.
Esam pārliecināti, ka projekts mudinās un iedrošinās čigānu ģimenes izmantot tiesības uz vienlīdzīgu un kvalitatīvu izglītību viņu bērniem, bet bērnudārzi un skolas kļūs atvērtākas. Iegūs visi: čigānu ģimenes – pārliecību par bērnu labāku nākotni, sabiedrība – izglītotus un pilnvērtīgus tās locekļus. Projekta pasākumi noritēs ne tikai Jelgavā un tās rajonā, bet arī Jēkabpilī un Valmierā 2003.– 2004. gadā. Šajā laikā izveidotais modelis tiks piedāvāts arī citiem rajoniem kā praktisks risinājums čigānu integrācijai Latvijas sabiedrībā.
Finansiāli projektu atbalsta Eiropas Savienības PHARE programma “Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā”. Šo programmu administrē Sabiedrības integrācijas fonds. Projekts tiek īstenots ar nelielu, bet ļoti nepieciešamu Jelgavas pilsētas Domes un rajona Padomes, Valmieras pilsētas Domes un rajona Padomes, Jēkabpils pilsētas Domes un Atvērtās sabiedrības institūta (ASV) finansiālu atbalstu.
