Raibs žanros, stilos un vērienā gan populāru un spēcīgu viesu sniegumā, gan pašu jelgavnieku iestudētos lieldarbos, kas – kā jau mājinieku veikums – turpina izpelnīties īpašu publikas atsaucību.
Raibs žanros, stilos un vērienā gan populāru un spēcīgu viesu sniegumā, gan pašu jelgavnieku iestudētos lieldarbos, kas – kā jau mājinieku veikums – turpina izpelnīties īpašu publikas atsaucību. Jelgava apliecinājusi gatavību ne vien sagādāt atsevišķus svētku brīžus, bet ilglaicīgi, ar skatu nākotnē uzturēt un raudzīt attīstīt tik intensīvu un augstvērtīgu koncertu programmu, kādu 66 tūkstoši tās iedzīvotāju būtu pelnījuši. Tā īsumā varētu raksturot otro cēlienu pirmajā sezonā, kurā, pārējiem kultūras norišu centriem “ar jaunu elpu” pievienojoties, atgūstamo “galvenā spēlētāja” statusu pieteicis renovētais kultūras nams. Un mūzika šai norišu klāstā nav izņēmums. Aģentūras “Kultūra” darbs akadēmiskās mūzikas koncertu un citu sarīkojumu publikas piesaistīšanā ir atsevišķas sarunas vērts. Bet pagājušās pussezonas izvērtējumu “Ziņas” sāk ar mūzikas recenzenšu atskatu uz vērtīgāko un atmiņā paliekošāko.
Ināra Puķīte:
Vēršot skatu atpakaļ un izvērtējot koncertu mozaīku no janvāra līdz maijam, jāsecina, ka tā bijusi gana daudzveidīga. Ikviens mūzikas mīļotājs koncertu klāstā varēja rast piepildījumu, gandarījumu savām vēlmēm un gaumei. Novērojumi liecina, ka kultūras nama atjaunotajā zālē aģentūras “Kultūra” organizētie klasiskās un populārās mūzikas koncerti ir guvuši lielu atsaucību. Šajā pussezonā klasiskās mūzikas koncertos galvenokārt akcentēja vieskolektīvu un populāru solistu piesaistīšanu. Spilgti divi simfoniskie orķestri – Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas orķestris, pēdējais – kopā ar temperamentīgo mongoļu tautības diriģentu Enhē. Spilgti koru priekšnesumi: Igaunijas operas zēnu kora koncerta debija Latvijā, apvienoto Zemgales, Rīgas un Ogres koru lielprojekts – Karla Orfa kantātes “Carmina Burana” iestudējums. Tie ir tikai daži spilgtākie notikumi no plašā koncertu klāsta.
Par labu koncertu vietu kļuvusi Sv.Annas baznīca, kur katru otro nedēļu turpina notikt interesanti garīgās mūzikas koncerti. Gribas uzteikt koncertu organizētājus Aigaru Reini un Līgu Vilmani par to, ka ikkatrs šīs sezonas koncerts bija kā mazs pārsteigums. Programmās tika iekļauts daudz skaņdarbu, kas līdz šim atskaņoti reti. Ik koncertā bija iesaistīts daudz labu mākslinieku (obojiste Aira Paula, čellists Jānis Rinkulis, dziedātāja Ieva Ezeriete, Gundars Dziļums, Aira Rūrāne). Novērojumi liecina, ka arī baznīcas korim ir iespēja mērķtiecīga darba un regulāro koncertu dēļ apgūt plašu savām iespējam atbilstošu repertuāru. Kā viens no spilgtākajiem atskaņojumiem jāizceļ Džona Ratera Rekviēms. Nobeigumā gribas uzteikt to, ka aģentūra “Kultūra”, piešķirot skolām ielūgumus, rūpējās, lai klasiskās mūzikas koncertus apmeklētu arī skolēni un studenti.
***
Silvija Braže:
Dažkārt it kā noniecinātais kvantitātes jēdziens šoreiz darbojas ar plusa zīmi, jo atdzimst daudzveidīga mūzikas dzīve Jelgavā ar trim koncertēšanas vietām – kultūras nams, Sv.Annas baznīca un Mūzikas vidusskola. Zemgale iezīmējās ar divām stabilām muzicēšanas formām – kora dziedāšanu un pūšaminstrumentu spēli. Jelgava var būt lepna, ka ar tās vārdu ir saistīts virsdiriģents Jānis Zirnis. Aizrautībā dzirkstošs, mērķtiecīgs – tā var raksturot J.Zirni. No jubilejas koncerta joprojām spilgtā atmiņā ir divas melodijas – dvēseliski smalkā Pētera Barisona “Nāru dziesma” ar Džordža Geršvina nepiespiesti brīvā “Soon” (“Drīz”) J.Zirņa lolojuma sieviešu kora “Ausma” sniegumā. Arī senatnē – 18. gadsimtā – Jelgavas pilī ir skanējusi mūzika, tā tīk galmam. Franča Ādolfa Feihtnera komponēto simfoniju, kas varbūt neatpaliek no Gluka vai Mocarta darbiem, spēlēja senās mūzikas orķestris “Collegium Musicum” diriģenta Māra Kupča vadībā. Spilgtā atmiņā Volfganga Amadeja Mocarta Koncerts flautai Re mažorā, ko spilgti, piepildīti, atdevīgi spēlēja mūsu izcilā flautiste Dita Krenberga. Neaizmirstams bija arī Hercoga balādes (Dž.Verdi “Rigoleto”) dziedājums LNO solista Ingus Pētersona priekšnesumā. Klusāks, rāmāks nekā citkārt bija Kārļa Štrāla piektais starptautiskais konkurss “Jaunais flautists”. No plašā laureātu koncerta atmiņā iespiedušies divi priekšnesumi, ko sniedza E.Dārziņa Mūzikas skolas pedagoģes Silvas Krašauskas – Krauzes audzēknes. Anemarija Danovska spēlēja latviešu tautasdziesmu Viļņa Salaka apdarē “Aun”, meitiņa, baltas kājas”, Ilona Asrijanca spriegi piepildīja Pētera Plakida “Pastorāli”. Šis ir mazpazīstamas mūzikas laiks, un tāpēc priecēja Fēliksa Mendelszona – Bartoldi mūzikas koncerts Sv.Annas baznīcā. Viestarda Šimkus koncerts Mūzikas vidusskolā aizritēja putna spārna vēziena vieglumā, ar apskaužamu improvizatorisku brīvību. Vidējos pasteļtoņos tvertas Šopēna Variācijas par Mocarta operas “Dons Žuans” tēmu. It kā vēstījumu no cita laika saklausīju Lista – Stāvenhāgena 12. ungāru rapsodijā. V.Šimkus vienmēr piesātināts ar lielu enerģijas lādiņu – tā sevi netaupot var spēlēt tikai mūzikai uzticīgs un atdevīgs cilvēks. Ceru, ka arī nākamā sezona būs krāsaina, iespaidiem bagāta un spriega.
