Irīna Ivlijeva savu vārdadienu svin 13. maijā kopā ar Irēnām, Irām un Iraīdām. Apsveicam!
Irīna Ivlijeva savu vārdadienu svin 13. maijā kopā ar Irēnām, Irām un Iraīdām. Apsveicam!
Sarunājamies Irīnas darba vietā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes telpās. Gaviļniece pati arī mācījusies Lauksaimniecības universitātē, tikai Veterinārijas fakultātē, jo vienmēr sirdij tuvi bijuši dzīvnieki.
Irīnas skatījumā vārdadienai atšķirībā no dzimšanas dienas ir neliela priekšrocība. Proti, vārdadienā iespējams sagaidīt vairāk pārsteigumu: var ierasties kāds negaidīts ciemiņš, jo uz vārdadienu taču nav pieņemts aicināt!
Par sava vārda vēsturi Irīna ir labi informēta: mammīte gulējusi Liepājas Dzemdību nodaļā, viņu aprūpējusi laipna un gādīga māsiņa Irīna. Turpat slimnīcā arī mazā tikusi nokristīta par Irīnu.
– Domāju, ka atbilstu mammas nosauktajām īpašībām, – bilst jubilāre. – Visas Irīnas esot apaļīgas, labas, mīlīgas. Tas ir pēc principa – laba cilvēka jābūt daudz!
Jāpiezīmē, ka māsai māmiņa izvēlējusies Ludmilas vārdu, pateicoties kādai populārai dziedātājai. Tēvs vārdu izvēlē nav iejaucies.
– Bērnībā svētkus svinējām laukos brīvā dabā, – atceras Irīna. – Sešu gadu vecumā uz trim lieliem apgāztiem zvejnieku groziem bija uzklāti galdi. Dekorācijas bija pagatavotas no tīkliem. Patlaban biežāk svinam kopā ar ģimeni (Irīnai ir dēls Andrejs un meita Inta) un ģimenes draugiem. Radiem no Liepājas grūti atbraukt, viņi ierodas vairāk uz dzimšanas dienām.
Kad jautāju par dāvanām, Irīna atteic:
– Domāju, ka dāvanas nav būtiskākais, svarīgi, ka atnāk un atceras… Liels prieks tomēr ir par katru statueti un gleznu ar zirga attēlu. Onkulis pat no Francijas atveda baltu porcelāna zirga statueti. Ļoti patīk puķes – pīpenes, margrietiņas, rudzupuķes un…rozes.
Jubilāre labprāt atceras laiku, kad strādājusi Rīgas Zoodārzā. Tad bijušas ļoti jaukas un aušīgas vārdadienas. Kad ārā bijis skaists laiks, svinējuši pat līdz rīta gaismiņai. Kādā vārdadienā draugs Andrejs pat atnesis lielu klēpi ar tulpēm. Līdz galam tās saskaitīt Irīnai gan nav izdevies, bet pāri simtam esot bijis noteikti!
Atvadoties Irīna saka:
– Noteikti uzraksti, ka esmu priecīga, jo dzīvoju skaistā laikā. Pavasaris, vasara – tie ir mani mīļākie gadalaiki. Vienmēr ļoti gaidu to atnākšanu. Cenšos būt dzīvespriecīga, smaidīga. Esmu optimiste un ticu – viss būs labi!
