«Mūsu vēlētāji pieprasa, lai viņiem stāsta to, ko viņi grib dzirdēt. Skandināvijā esmu ievērojis – vēlētāji prasa, lai politiķi pilda to, ko sola,» saka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs jelgavnieks Arnis Cimdars
Latvijā ir iespējami papildu balsošanas veidi, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja organizētajā konferencē «Vēlēšanu nākotne jeb Vēlēšanas 2030» atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Kā ziņo LETA, viņš norādīja, ka jebkurš papildu balsošanas veids varētu palielināt sabiedrības aktivitāti vēlēšanās, taču pastāv augsta varbūtība, ka balsis var tikt nozagtas. «Jāapzinās, ka risks ir pārlieku liels. Vēlēšanu balsu zādzība nav gluži tas pats, kas maka zādzība,» sacīja A.Cimdars, par uzskatāmu piemēru minot Igaunijas e-vēlēšanu platformu, kurā nesen atklāti vairāki būtiski trūkumi, kas var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
«Mūsu informācijas tehnoloģiju speciālisti uzskata, ka pašreizējās sistēmas nenodrošina maksimālo drošību, taču es esmu par jaunu veidu ieviešanu, ja pilnībā tiek apzināti visi riski, rasts nepieciešamais finansējumus, kā arī ir saņemts sabiedrības atbalsts,» norādīja A.Cimdars, piebilstot, ka elektronisko balsošanu nevar salīdzināt ar banku maksājumiem. «Arī tie nav droši, regulāri notiek zādzības, vienīgi bankas to neafišē un ir izstrādājušas atmaksas mehānismus.»
Sarunā ar «Ziņām» A.Cimdars atzīst, ka elektroniskās balsošanas ideja ik palaikam tiek aktualizēta, taču tā iestigusi nevis Centrālās vēlēšanu komisijas kabinetos, bet gan Saeimā, jo deputāti nespēj vienoties par tās nepieciešamību un ieviešanai vajadzīgā finansējuma atrašanu.
– Kas šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs atšķirīgs no iepriekšējām?
Jāakcentē, ka atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām, kas notika pagājušā gada jūnijā, šoreiz iecirkņi sestdien strādās tikai līdz astoņiem vakarā, nevis desmitiem. Tāpat kā iepriekš ir trīs iepriekšējās balsošanas dienas, bet sestdien darbalaiks būs īsāks. Toreiz varbūt, domājot asociatīvi, ejot savās nodarbēs, cilvēki paspēja vēl nobalsot vakarā, bet šoreiz līdz iecirkņu slēgšanai būs mazāk laika.
– Kāpēc katrs vēlētājs piesaistīts konkrētam vēlēšanu iecirknim?
Tā ir normāla parādība, un tā ir visā pasaulē. Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju reģistru, un balsošana notiek, izmantojot sarakstus. Katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai.
– Kādu atsaucību vēlēšanās prognozējat? Līdz šim novērots, ka sava ietekme ir arī laikapstākļiem.
Tās visas ir spekulācijas. Mans draugs zinātnieks, kas pēta cilvēku uzvedību, teica tā – ir pierādīts, ka labi laikapstākļi samazina vēlētāju līdzdalību vēlēšanās, jo viņi iet garām iecirknim un brauc uz dārzu, savukārt slikti laikapstākļi arī samazina līdzdalību, jo tad vēlētājs līdz iecirknim nemaz neaiziet.
Visu izšķir motivācija. Tāpat kā jebkurā lietā. Kaut vai tas primitīvais jautājums – aiziet uz tirgu vai ne. Ja motivācija ir augsta, ja jānopērk kaut kas konkrēts, bez kā nevar iztikt attiecīgajā brīdī, uz tirgu var aiziet arī aukstumā vai negaisā. Savukārt, ja motivācija zema, arī brīnišķīgā laikā neko nevar izdarīt.
– Jums ir redzējums, kāda būs vēlētāju motivācija? Ņemot arī vērā politiķu piedāvājumu…
Esmu ļoti piesardzīgs optimistiskos vērtējumos. Vienīgais, ko esmu ievērojis, – Latvijas vēlētājam nav ieraduma strauji mainīt savas aktivitātes. Ir liela iespēja, ka būs tāpat kā 2004. gadā, varbūt ar nelielu kāpumu, bet līdzdalība vēlēšanās varētu būt ap 40 procentiem. Kaut arī situācija ir atšķirīga, jo, no vienas puses, Eiropas Parlaments sevi pozicionējis kā daudz aktīvāku lēmumu pieņēmēju, tā pilnvaras ir mainījušās, bet, no otras puses, zināmas korekcijas varētu ienest pasīvas pilsoniskās nostājas veidošanās Ukrainas notikumu dēļ. Mans skaidrojums – tur tas notiek, jo cilvēki ikdienā ignorē to, ka politika ir dzīves sastāvdaļa.
– Vēlētāji Ukrainas dēļ būs vienaldzīgāki vai, tieši pretēji, aktīvi dosies balsot?
Varētu notikt noslāņošanās. Neizlēmīgais jeb vidusslānis varētu sadalīties pesimistos, kas noteikti neietu vēlēt pat vislabākajos apstākļos, kad iecirknis atrodas blakus mājā. Un varētu palielināties to svārstīgo skaits, kas uz vēlēšanām tomēr aiziet. Bet, vai tas ietekmēs kopējo aktivitāti, grūti pateikt. Noteicošais ir un paliek tas, vai cilvēks sevi asociē kā Eiropai piederīgu, kas var ietekmēt procesus un saprot, ka vēlēšanas uz viņu attiecas. Tas, kurš līdz tam nav aizdomājies, vairāk dzīvo seriālos un televīzijas šovos, bet politiku uzskata par dzīvi apgrūtinošu, nebūs motivēts balsot. Taču tas nenozīmē, ka viņš neaizies. Latvijas pilsonis tradicionāli ir pieņēmis, un tas ir labi, ka vēlēšanas ir pienākums, kas vienkārši jāizpilda.
– Kāds ir vidējais vēlētājs? Speciāli gaida vēlēšanas, rūpīgi plāno, par ko balsot, vai izvēli izdara, nejauši un garāmejot ticis iecirknī?
Garāmejot iecirknī nesanāk ieiet nekad. Arī tad, ja ir pasu spiedogu sistēma, tā nesanāk, jo iecirkņi nav izvietoti tik bieži kā frizētavas vai aptiekas. Esmu pat saņēmis zvanu, ka cilvēks jau pusstundu ejot pa Valdemāra ielu, bet nav neviena iecirkņa. Teicu: «Paklau, šī nav īstā pieeja vēlēšanām!» Par to, ka vēlēšanās piedalīsies, kaut kādā brīdī cilvēks ir pieņēmis lēmumu. Uz kuru pusi ies, kur atradīsies viņa iecirknis – lēmums ir jāpieņem. Nevar iet uz labu laimi. Tā var tikai dienas vidū uz autobusu pieturu aiziet. Vēlā vakarā pat uz pieturu nedodas, ja iepriekš nav painteresējies, vai sabiedriskais transports vispār vēl kursē. Pašlaik ir pieejamas daudzas tehniskās lietas, lai to noskaidrotu. Ir telefona numurs (67049999, no pulksten astoņiem līdz 20, 23. un 24. maijā no septiņiem līdz 24 – red.), kas strādā īpaši vēlēšanām, ir interneta mājas lapa (cvk.lv).
– Pieminējāt pilsoņu kategoriju, kas politiku uzskata par dzīvi apgrūtinošu. Bet vai paši politiķi nav pie tā vainīgi, ja vairums pirmsvēlēšanu solījumu izskatās pēc makaronu bārstīšanas. Sola palielināt pensijas, sagādāt pieejamāku kultūru un citas lietas, kas nemaz nav Eiropas Parlamenta, bet nacionāla līmeņa funkcijas.
Jā, bet katrs cilvēks, kas tiek izvirzīts, pirms tam bijis un aizvien ir viens no mums. Ja mēs politiķi kritizējam par kādām īpašībām, patiesībā tas nozīmē, ka mums nepatīk tas, kādi mēs paši esam. Jo mēs tieši tādi arī esam. Viņi nav kaut kādi no malas atnākuši nepareizi cilvēki. Tās ir figūriņas no mūsu māla, jo mēs esam tas māls. Un mūsu politiķi ir tieši tādi paši kā mēs.
– Bet politikā tomēr aiziet ar spilgtākām īpašībām apveltītie – apķērīgākie, gudrākie, nekaunīgākie utt.
Te es varētu atbildēt ar zināmu joku. Ja ilgstoši tiek kultivēts tāds vispārinājums, ka politika ir netīra lieta, kurā iesaistījušies negodīgi cilvēki, pēc kāda laika tam visi sāk ticēt, un tie, kas nav godīgi, domā – tā ir laba vieta, uz to jāiet! Ar vispārinājumiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo sarakstos ir gana daudz saprātīgu un gudru cilvēku.
– Un sola pacelt pensijas, sen noteiktus platībmaksājumus, Latvijā atjaunot neatkarību, panākt brīvas sirdsapziņas…
Politiķi savos solījumos iekļauj to, ko vēlētāji pieprasa. Manuprāt, tā ir viena būtiska problēma, jo diemžēl pieprasa kaut ko vieglu.
– Maizi.
Nē, nē. Ļoti daudzi kopš valsts neatkarības atjaunošanas domā, ka bez piepūles var dabūt visu, kaut arī sliktā kvalitātē. Tādi solījumi acīmredzot ir atbilde uz pieprasījumu.
– Vēlētāju atmiņa uzlabojas?
Neesmu pētījis. Taču nekas nenotiek ļoti strauji. Situācija uzlabojas, bet ar tieši tādu ātrumu, kāds ir reālais iespējamais.
– Nesen radio «Boom FM» aicinājāt sabiedrību aktīvāk darboties politikā un salīdzinoši izteicāties, ka «ar motorzāģi var zāģēt, bet vēl vairāk var sazāģēt, ja to ieslēdz». Vai mūsu valstī motorzāģi ir ieslēgti, runājot gan par strādājošajiem politiķiem, gan kandidātiem?
Mums viņi ir, ko darbināt. Latvijā ir likumdošana, kas ļauj darboties nevis vienas, bet daudzu partiju sistēmai. Nosacījumi zāģa darbināšanai ir, bet cilvēkiem pašiem jāgrib. Piemēram, palielinās to skaits, kas negaida no malas, bet paši sakopj savu māju. Es domāju labi iekārtotus daudzdzīvokļu namus, kur dobes neizstaigā, papīrus nemētā un aizrāda, ja kāds vietējo kārtību nezinošs to pārkāpj. Tas ir aizsākums zāģa darbināšanai. Kad savs viedoklis ir pausts, to jāsāk aizstāvēt. Protams, visi nevar domāt vienādi, tāpēc jāsaprot, ar kuru grupu es sevi identificēju, ar kuru viedokļiem vairāk sakrīt mans redzējums. Tā politikā darbojas zāģa mehānisms, kas, ja ir iedarbināts, ļauj sasniegt augstus rezultātus. Bet ir daudz apstākļu, kas liecina, ka tas nenotiks ātri.
– Vēlētājiem šķiet – pagalmā tik liela miskaste, ka nav vērts ķerties klāt? Turklāt daudzu partiju sarakstos atļauto 16 kandidātu vietā tikai daži, bet vienā otrā partiju programmā pāris rindiņu, kaut atļautas 4000 rakstu zīmes.
Ne tikai tā, ka pagalmā grūti ieviešama kārtība, ir arī daudz citu lietu.
Bet kandidātu skaits un pirmsvēlēšanu programmu apjoms ir komplekss jautājums. Tas skar politisko partiju īpašās kvalitātes un kandidātu sarakstu redzējumu, kā viņi uzskata labāk uzrunāt vēlētājus. Es atļaušos izvairīties publiski paust savu viedokli par politiskajām partijām, to darīšu balsojot.
– Kāpēc nav un kad būs elektroniskā balsošanas sistēma?
[Smejas – red.] Jautājums par interneta balsošanu ir pelnījis, lai tam veltītu sarunu divu stundu garumā. Tas ir viens no papildu balsošanas veidiem, kas, pieņemu, nākotnē varētu ieņemt ļoti nozīmīgu lomu cilvēkiem, kuri ir motivēti balsot un kuriem ir svarīgi, lai partiju sistēma darbotos.
Par elektronisko balsošanu pašlaik noris diskusija. Neatkarīga institūcija, izvērtējot igauņu pieredzi, secinājusi, ka tajā ir trūkumi, un eksperti ir pret to. Otrs jautājums ir politiska griba un finansējums. Kad diskusijas beigsies šajos divos līmeņos un nonāks Centrālajā vēlēšanu komisijā, tad balsošanu ieviesīsim.
– Bet ja grib vēlēt, otrdien pamet valsti un nav pieteicis balsošanu turklāt ļoti tālā iecirknī ārzemēs, prombūtnē nemaz nevar to izdarīt.
Jautājums ir par prioritātēm, cik būtiska ir piedalīšanās vēlēšanās. Prioritātes cilvēkiem ir dažādas. Augstākajā plānā ir kāda tuva radinieka nāve – tad viss tiek atlikts un pakārtots šim gadījumam. Mazliet zemāka prioritāte ir dažādas svinības, kuru dēļ tiek atlikti dārza darbi, bet iets uz dzimšanas dienām un kāzām. Tad cilvēki mobilizējas ļoti īsā laikā un maina savus plānus. Turklāt daži no šiem pasākumiem notiek varbūt pēc nedēļas, un cilvēki maina plānus. Par vēlēšanām ir zināms divus mēnešus iepriekš ārkārtas gadījumos un gadiem ilgi pirms regulārajām vēlēšanām, bet publiskajā telpā par to intensīvi sāk runāt jau četrus piecus mēnešus pirms. Ja cilvēks savā dienaskārtībā nav ieplānojis vēlēšanas, tas pirmkārt nozīmē, ka viņš sevi neasociē kā būtisku elementu šajā sistēmā un pasākumu kā pietiekami būtisku, lai tam visu pakārtotu. Bet saplānot ir iespējams, jo ļauts trīs dienas iepriekš nobalsot, bet, ja vēlēšanu laikā uz vairākām nedēļām dodas prom, jāsaprot, kāpēc tieši šajā laikā.
– Tie 40 procenti, kas vēlēšanās piedalās, tās uztver kā tuvinieka nomiršanu?
Nē. Neņemos spriest, vai viņi to tā uztver un vai pārējiem ir citas prioritātes. To tā tieši nevar attiecināt. Ne jau visi mēs katru sestdienu un svētdienu dodamies uz pludmali sauļoties vai braucam uz siltajām zemēm.
– Teju ik vēlēšanās tiek saņemtas ziņas, ka Jelgavā vai apkārtnē sociālās aprūpes centros un iestādēs, kurās mīt cilvēki ar īpašām vajadzībām, dzīvojošie tiek piespiesti balsot, turklāt par konkrētiem sarakstiem un politiķiem. Tāda «prātu skalošana» pierādīta gan reti. Kā gādāsiet par drošību vēlēšanu laikā?
Kā jūs vērtējat situāciju par «prātu skalošanu», ja jau divus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām ļoti lielam cilvēku skaitam rodas nepārvarama vēlme pēc atkārtotām vēlēšanām? Vispirms jāsaprot, ko domājam ar «prāta skalošanu», jo faktiski minētais par solījumiem paaugstināt pensijas un algas, lai gan šī nav Eiropas Parlamenta funkcija, arī pieskaitāms pie prāta skalošanas.
– Ja cilvēks nedzīvo pansionātā, kur mēdz būt iegrožots prāts un atkarība no vadības un ikdienišķām vajadzībām, pašam pieņemt lēmumu vieglāk.
Kāda ir alternatīva? Liegt vēlēšanu tiesības būtu cilvēktiesību pārkāpums. Līdz ar to ir svarīgi, lai balsošanas procedūra noritētu tā, kā tas ir paredzēts. Lai balsojums netiek kontrolēts un cilvēks ietekmēts. Tāpēc šajā gadījumā arī būtiski, lai darbotos novērotāju institūts, bet tas strādā tikai tad, ja vēlēšanas ir augsta prioritāte. Ja mums ir iecirkņi, kur nav neviena novērotāja, tas ir viens no indikatoriem, ka mums vēlēšanas neinteresē.
– Tad jau tas ir stāsts par neieslēgto motorzāģi.
Jā, bet mēs esam šā ceļa sākumā. Skandināvijas valstīs diskusijas sabiedrībā sākās jau 13. un 14. gadsimtā, tādēļ tur iemaņas runāt un dzirdēt citam citu, kas noved pie labāka rezultāta un kopības sajūtas, ir ilgi koptas. Un viņiem ir šis motorzāģis, kas strādā. Pie mums pagājuši tikai mazliet vairāk par 20 gadiem, kopš esam sākuši brīvi vēlēt, pirmās diskusijas bija 1989. gadā atmodas laikā pirms pašvaldību vēlēšanām. Šajā laikā esam sākuši zāģēt, bet līdz diskusiju kultūrai tikuši neesam. Taču tas nenozīmē, ka visam jāatmet ar roku. Mums jābūt ļoti iecietīgiem.
– Liela sabiedrības daļa pie varas grib miljonu nozagšanā apsūdzētu cilvēku, nevis skandināvu tipa politiķi, kas no amata atkāpjas, tikko pieķerts teju nebūtiskā un tikai ētiskas dabas pārkāpumā.
Nav vienkārši salīdzināt divas dažādas lietas. Vēlētāju pieprasījums arī atšķiras. Mums vēlētāji pieprasa, lai viņiem stāsta to, ko viņi grib dzirdēt. Skandināvijā esmu ievērojis, ka vēlētāji prasa, lai politiķi pilda to, ko sola. Tas nav viens un tas pats, bet līdz tam mēs arī izaugsim. Izņemot vēlētāju, nav citas institūcijas, kas varētu pārbaudīt, vai politiķi pilda solījumus. Visas pārējās institūcijas, tajā skaitā sabiedriskās organizācijas un mediji, nebūs tik labi interešu pārstāvētāji kā paši vēlētāji.
– Tādā mazā valstī kā Latvija tas grūtāk realizējams, jo visus var nopirkt viens cilvēks.
Tas ir jūsu viedoklis.
– Vai šogad gaidāmas izmaiņas balsu skaitīšanas sistēmā, ja pirmdien tai par godu rīkojāt īpašu preses konferenci?
Pasākums vairāk veltīts tiem kandidātiem, kuri, kā esmu ievērojis, neorientējas procedūrās, un tas savukārt izraisa bažas, ka kāds nozags manas balsis. Vēlos pastāstīt, kā rezultāti tiks apkopoti un kā šim procesam varēs sekot līdzi, gūstot pārliecību, ne tikai pliki uzticoties, ka rezultāts ir tieši tāds, kā konstatēts iecirkņos. Tas būs mūsu ieguldījums motorzāģa darbināšanā.
– Bet skaitīšana būs tāda pati kā iepriekšējās vēlēšanās – elektroniska.
Protams, princips nemainās, lai gan būs daži jaunumi.
– Cik drīz būs rezultāti?
Tos publiskosim pusnaktī no svētdienas uz pirmdienu. Mums tie nāks naktī uz svētdienu, rezultātus faktiski zināsim jau svētdienas rītā, bet ir liegts publiski izpaust, līdz tiek aizvērts pēdējais iecirknis. ◆
