Laba stāja palīdz cilvēkam labi izskatīties, saglabāt dvēseles līdzsvaru, nemokoties pārdomās par savu izskatu, jāpievienojas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstes Solveigas Rudmiezes sacītajam bezmaksas lekcijā vecākiem ciklā «Mammu, tēti, lūdzu pasargā mani», kas notika Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā sadarbībā ar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi. Lekcijas tēma – «Kā uzlabot bērna stāju?».
S.Rudmieze runāja gan par iedzimtības faktoriem, gan bērna mugurkaula veidošanos, sākot no zīdaiņa perioda un pat vēl pirms tam. Viņa norādīja, ka būtisks ir topošās mātes veselības stāvoklis, ar to saprotot gan fizisko, gan emocionālo veselību, kā arī uzturu un dzemdību procesu, kas var būt par iemeslu nākotnes stājas problēmām.
Katram bērna attīstības posmam ir raksturīgas noteiktas darbības, kas konkrētajā periodā ir jāspēj izdarīt. Piemēram, vispirms novērojama sānu sēde, tvērieni, atceļot vienu roku, un tikai pēc tam bērns iemācās sēdēt un staigāt. Taču vecākiem nav jāuztraucas par to, ka bērns nesāk staigāt jau no deviņu mēnešu vecuma, jo attīstība katram noris individuāli.
Kā uzsvēra lektore, noteikti nevajag censties paātrināt dabiskās attīstības gaitu, cenšoties, piemēram, bērnu sēdināt, ja viņš pats to nedara. Šādi, kaut neapzināti un labu gribot, varam tikai kaitēt. Piemēram, populāro staigulīšu izmantošana, kuros sēdina bērnus, veicina to, ka bērns var sākt staigāt uz pirkstgaliem. Lai gan to iespējams koriģēt un tas nav nekas īpaši bīstams, tas veicina nepareizas stājas veidošanos.
Bērna stāju ietekmē daudzi faktori. Viens no tiem ir apģērbs: ja tas ir pārāk šaurs, tiek traucēta normāla iegurņa attīstība, kas tālāk mazajai meitenei var sagādāt problēmas, domājot par reproduktīvo veselību. Tāpat aukstajai sezonai bērns ir jāsaģērbj atbilstoši, tajā pašā laikā nodrošinot viņam spēju apģērbā brīvi kustēties. Atbildot uz jautājumu, ko vilkt kājās – staigāt zeķēs, kurpēs vai basām kājām –, speciāliste iesaka pēdējo variantu. Ir veselīgi pārvietoties basām kājām, bet ne vienmēr tas ir iespējams, tāpēc ir svarīgi izvēlēties atbilstošus apavus, respektīvi, kurpei stingri jāaptver potīte, zolei jābūt kustīgai un mīkstai, vēlams no dabiska materiāla. Kedas, lai arī modernas, neatbilst bērna pēdas veselībai. Neatbilstošas ir arī tā saucamās baletkurpes, kas nesekmēs pēdas veselību, gluži pretēji, tāpēc labāk izvēlēties kurpes ar nelielu papēža augstumu.
Domājot par vidi, kurā notiek bērna attīstība, vienīgais priekšnoteikums – drošība, bet tajā ir jābūt arī šķēršļiem, ar kuriem sastopoties bērns attīsta līdzsvaru, apzinās savu balstu un trenē dziļos muskuļus.
Uzturs ir vēl viens faktors, kam neapšaubāmi ir būtiska nozīme bērna attīstībā, jo atšķirība starp dabiskiem produktiem, «kellogs» pārslām vai to, ka bērns, piemēram, brokastis neēd vispār, atspoguļosies arī stājā.
Kustības ir dzīvības apliecinājums, tāpēc svarīgas ir ikdienas kustību aktivitātes, slodze un ieradumi, kas veidojas gan pirmsskolas, gan skolas vecumā. Stāju ietekmē arī dažādu mūzikas instrumentu apguve, piemēram, vijoles spēle veicina lāpstiņu nobīdi un veidojas asimetrija. Šādās situācijās jācenšas rast kompromisu, piemēram, papildus vijoles nodarbībām vingrot vai apmeklēt baseinu.Sākot skolas gaitas, bērns vairāk laika pavada, sēžot pie galda, tāpēc aktuāli kļūst vides ergonomiski nosacījumi – leņķis, kādā bērns sēž pie galda, laiks, cik ilgi sēž, vai tiek ievērotas kustību pauzes.
Būtiska ir bērna emocionālā labsajūta, kas arī ietekmē stāju. Nereti esam novērojuši, kādi izskatās mazi bērni, ja ir ar kaut ko ļoti neapmierināti. Viņi staigā tādi kā sabozušies un ierāvušies, rokas sakrustojuši. Tāpat varam novērot pretējo, proti, kāda stāja ir pašpārliecinātam cilvēkam – viņš noteikti nav ar sakumpušu muguru.
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs
