Miegs, kuru mēs sev atvēlam Speciālisti ar eksperimenta palīdzību ir noteikuši, ka miegs ir vajadzīgs vairāk, nekā mums šķiet.
Miegs, kuru mēs sev atvēlam
Speciālisti ar eksperimenta palīdzību ir noteikuši, ka miegs ir vajadzīgs vairāk, nekā mums šķiet. Eksperiments ir šāds: katram dalībniekam jāpasaka, cik ilgi viņš parasti guļ. Daudzi atbild, ka ar septiņām astoņām stundām pilnīgi pietiek. Taču eksperiments parāda, ka 20 procentu cilvēku tumšā istabā aizmieg pēc piecām minūtēm. Tas liecina par hronisku miega badu.
Zinātnieki uzskata, ka mums vajadzētu gulēt pāris stundu vairāk, nekā to parasti darām. Šīs papildu stundas noteikti uzlabotu pašsajūtu un paaugstinātu reakciju.
Parasti ir tā, ka ejam gulēt, kad gribam, bet ceļamies, kad tas ir vajadzīgs. Lielāko daļu no mums modina pulkstenis, bet tas nozīmē, ka neievērojam dabisko miega ciklu. Tikai viens cilvēks no simta var iztikt ar četru piecu stundu miega. Kādiem pāris procentiem vajadzīgas desmit stundas, taču visiem pārējiem nepieciešamo miega stundu skaits ir kaut kur pa vidu.
Speciālisti iesaka brīvdienās «izgulēt neizgulēto». Iespējams, pirmdien jūs būsiet lieliskā formā, ja vien laikus aiziesiet gulēt svētdien. Ja visu nedēļu esat miega badā, sestdien vislabāk ir nosnausties dienā vai arī iet gulēt agrāk nekā parasti. Vispareizākais ir likties gulēt vienā un tajā pašā laikā, kas ne vienmēr ir tik labi izdarāms.
Miega bads
Daudzi cieš no bezmiega. Viņi apskauž tos, kas aizmieg, līdzko nolikuši galvu uz spilvena. «Bezmiega cilvēkiem» nepalīdz nekādi miega līdzekļi. Aptuveni pusei vainīgs ir stress un depresija.
Pirms meklēt speciālistu, vajag mēģināt pašiem aizdzīt bezmiegu. Vajadzīga atslēgšanās no ikdienas rūpēm. Grūtības ir visiem, taču nevajag tās ņemt līdzi gultā. Ir vairāki paņēmieni, kā no tām tikt vaļā: pirms gulētiešanas uzrakstiet uz papīra svarīgākos savu raižu iemeslus un blakus iespējamos risinājumus, galveno uzmanību veltot tam, ko varat izdarīt jau rīt. Var arī pacelt rokas virs galvas un iedomāties, ka velkat nost sev tīklu. Tā pamazām velkat un domājat, ka līdz ar to novelkat arī visas rūpes, tad no tīkla «izkāpjat» un aizmetat to projām.
Cilvēks pierod pie visa, arī pie bezmiega. Spēja stundām ilgi gulēt ar vaļējām acīm kļūst par refleksu: jo vairāk dusmojies, ka nevari aizmigt, jo ilgāk mokies.
Palīdzēt var meditācija vai pilnīga muskuļu atslābināšana. Kā izrādās, lielākā kļūda ir palikt gultā. Nākamās kļūdas – režīma neievērošana un pārmērīgas kofeīna devas. Grūtāk ir aizmigt arī tad, ja guļamistabā ir pārāk karsts. Alkohols gan palīdz ātri aizmigt, bet pastāv «iespēja pamosties nakts vidū…».
Visefektīvākais līdzeklis pret bezmiegu ir fiziska slodze piecas sešas stundas pirms gulētiešanas. Palīdz arī silta vanna vai glāze piena, arī kāds banāns. Aizmigšana ar varu nav panākama, tāpēc labāk piecelties un vai nu palasīt, paadīt vai paklausīties mūziku. Arvien ir cerība, ka miegs piezagsies…
Sapņi
Tiek uzskatīts, ka dziļa miega laikā (no sešām līdz astoņām stundām) atpūšas visas organisma sistēmas. Pārējais – ātrās acu kustības (ĀAK) fāze, laiks, kad nervu sistēma darbojas aktīvi un rādās sapņi. Ja cilvēks ir uzmodināts šādā laikā, viņa uztveres spējas mazinās. Zinātnieki ir vienādās domās par to, ka ĀAK periods ir vajadzīgs, bet par sapņu nozīmi domas dalās. Profesors Hobsons (Hārvarda universitāte, ASV), kas pirmais izvirzīja nopietnas pretenzijas Freida teorijai, uzskata, ka sapņi nav apslāpētu vēlēšanos izpausme, bet aktīvas smadzeņu darbības rezultāts ĀAK fāzē.
Murgi
Katram cilvēkam ir gadījies kāds murgains sapnis, bet īpaši tiem ir pakļauti temperamentīgi un radoši gari. Murgi viņus vajā ilgi pēc stresa izraisīšanas brīža. Šādiem cilvēkiem viena no grāmatas «Kā uzveikt sliktus sapņus un murgus» autorēm Bārija Krakova (Ņūmeksikas universitātes mediķe) iesaka «rediģēt» šīs situācijas un domās izstrādāt jaunu versiju ar laimīgām beigām, šādā veidā darbojoties dienā veselu mēnesi pēc kārtas. Tas murgainos sapņus aizdzen un ir palīdzējis 80 procentiem pacientu.
Ģeniālie izgudrojumi – sapnī
Ir zināms, ka ne mazums ģeniālu izgudrojumu to radītājiem parādījušies sapnī.
To var pamēģināt jebkurš. Piemēram, darbā radušās grūtības vai samezglota romāna sižetu uzrakstīt uz papīra un pirms gulētiešanas domās atkārtot. Pēc atmošanās vajag tūlīt pierakstīt redzēto sapni. Bieži vien tas liekas kaut kas nesaprotams, «kā viens vienīgs murgs». Taču vajag izturēties pret sapni kā pret dzīves vizuālo attēlu un skatīties pēc izejas. Tie, kas mēģinājuši, apgalvo, ka deviņos gadījumos no desmit atbilde būs rokā.
Diendusa
Einšteins nemaz nekautrējās nosnausties dienā, jo uzskatīja, ka tas viņam palīdz strādāt. Bils Klintons mēdz atļauties diendusu lidmašīnā vai automašīnā. Varbūt arī mums tas ir vajadzīgs? Pētījumi rāda, ka dienas otrajā pusē smadzeņu darbībā rodas zināms pieklusums, kas varētu nozīmēt, ka nosliece uz dienas miegu mums ir iedzimta. Turklāt zinātnieki apgalvo, ka cilvēkam, kas izgulējis savu dienas normu, tas nav vajadzīgs. Nakts miegs ir derīgāks: dienas miega laikā ĀAK fāze netiek sasniegta. Uzskata, ka vairumam bezmiega mocīto cilvēku dienas miegs ir kaitīgs, bet, kā par brīnumu, katram piektajam stāvoklis tieši uzlabojas. Tātad: ja diendusa jums iet labumā, tad guliet. Taču ne ilgāk par vienu stundu. Zinātnieki ir izpētījuši, ka 15 minūšu miegs nekādi neietekmē uztveres spējas un reakcijas, 30 minūšu miega dod labus rezultātus, 60 minūšu – tos uzlabos vēl vairāk. Ja gulēsiet vienu vai divas stundas, rezultāti pilnīgi ne ar ko neatšķirsies.
Ja gribat saldi gulēt, lietojiet vairāk olbaltumvielu, vairāk kustieties un ierobežojiet kofeīna devu.
Materiāls sagatavots pēc «Rokasgrāmatas sievietei 95/2»
