Nemaz nevajag apbrīnot seriālā rādīto labo gariņu medmāsu Stefāniju, ja pazīstam Lielplatones pagasta feldšeri Gitu Lemkinu.
Nemaz nevajag apbrīnot seriālā rādīto labo gariņu medmāsu Stefāniju, ja pazīstam Lielplatones pagasta feldšeri Gitu Lemkinu. Šajā amatā viņa strādā trīspadsmito gadu. Pie viņas «Ziņas» devās pēc vairāku Lielplatones pagasta iedzīvotāju lūguma, kas vēlējās ar avīzes starpniecību izteikt pateicību Gitiņai, kā viņu pagastā sauc, par viņas labo un iejūtīgo sirdi.
Nevēlēdamās sevi ne popularizēt, ne reklamēt, Gita Lemkina pastāsīja, ka «dakterēšana» viņai iepatikusies jau agrā bērnībā, kad palīdzējusi mātei ārstēt slimos lopiņus. Meitene apņēmīgi nolēmusi, ka būs medicīnas māsa, un tūlīt pēc pamatskolas beigšanas devusies apgūt šo amatu Rīgas 1. medicīnas skolā. To beidzot, Gita pēc sadales nonākusi Tukumā, kur nav klājies viegli, jo mājas un vecāki palikuši Lielplatonē un izbraukāt nav bijis iespējams. Negaidot nācis piedāvājums no Lielplatones dakterītes Lidijas Volksones strādāt pie viņas par medicīnas māsu. «Šis darbs ir mans aicinājums, es neko citu nemāku un nevēlos strādāt,» saka Gita.
Iedzīvotāji raksturo savu feldšerīti kā smalku, labsirdīgu, iejūtīgu cilvēku, vienmēr smaidīgu un labā omā. Līdztekus zālēm Gita savus slimniekus ārstē ar smaidu, labu vārdu un atsaucību, kas viņos vieš labu garastāvokli. «Viņa ir vienreizējs un kolosāls cilvēks!» teic Lielplatones pagasta iedzīvotāja Grinevicas kundze.
Feldšeres Gitas pārraudzībā ir vietējā aprūpes nama – veco ļaužu pansionāta – iedzīvotāji un pagasta pamatskolas bērni. Viņa nodarbojas arī ar medikamentu izplatīšanu – slimnieki pie Gitas griežas jebkurā vajadzības brīdī.
Divas reizes Lielplatones medicīnas punktā ir sastopama bērnu daktere Ilze Liepiņa. Ar viņu Gita pārrunā un apmainās domām par dažādiem medicīnas jautājumiem. Lielplatonē lielais vairums pacientu ir veci ļaudis, kurus Gita apmeklē vienu reizi nedēļā mājās. Īpaši feldšere uztraucas par slimniekiem, kas savai veselībai nepievērš uzmanību – ja vairākas dienas ir paaugstināta temperatūra, bet viņš nodarbojas ar pašārstēšanos vai neārstējas vispār. Bet jautāta, vai arī attiecībā uz sevi viņa ievēro visus tos pašus noteikumus, Gita smejot atbild:
«Visiem mediķiem pirmajā vietā ir viņu darbs – palīdzēt citiem.» Visu šo gadu laikā, kopš viņa Lielplatonē strādā, Gita ne reizes nav ņēmusi brīvdienas savu bērnu slimību reizēs.
Saprotot, cik liela atbildība ir vienai sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, Gita ir iesaistījusies Latvijas Feldšeru un fizioterapijas asociācijā. Viņa ir beigusi arī masieru kursus. Tas darīts to pacientu dēļ, kuriem feldšera palīdzība vajadzīga neatliekami. Lai papildinātu zināšanas, Gita lasa visus medicīnas žurnālus.
Gita spriež, ka ar mīļu
smaidu un vārdu var palīdzēt gan slimnieka miesai, gan garam.
