Visjaunākais novads Latvijā atrodas uz pašas robežas ar Zemgali. Tas izveidots, apvienojot Saldus rajona divu – Blīdenes un Remtes – pagastu, kā arī Brocēnu pilsētas un lauku teritorijas.
Visjaunākais novads Latvijā atrodas uz pašas robežas ar Zemgali. Tas izveidots, apvienojot Saldus rajona divu – Blīdenes un Remtes – pagastu, kā arī Brocēnu pilsētas
un lauku teritorijas. Atzīmējot novada darbības pirmās 100 dienas, turp tika aicināti žurnālisti, lai viņi pašu acīm skatītu un vērtētu, vai administratīvi teritoriālās reformas īstenošana pēc pagastu brīvprātīgas apvienošanās principa ir vai nav svētīga.
Kas kuram pūrā?
BROCĒNI ir viena no jaunākajām pilsētām Latvijā, šis statuss tiem piešķirts tikai pirms desmit gadiem. Pilsētiņā mīt 3411 iedzīvotāju, bet lauku teritorijā – 1121. Līdz Rīgai ir tieši 100 km, līdz Liepājai – 95, līdz rajona centram Saldum – pieci kilometri. Darbaspējas vecumā ir 54 procenti iedzīvotāju, 20 procenti šo vecumu vēl nav sasnieguši, bet 26 procenti ir pensionāri. Dzimstība pilsētā ir zemāka par mirstību. Brocēnu pašvaldības kopējais pamatbudžets 2001. gadā bija 1 009 981 lats. 22 procenti no tā tika izlietoti mērķdotācijām pedagogu algām, 16 procentu – pašvaldības finansējumam izglītībai. Brocēnu vidusskolā patlaban divās – latviešu un krievu – plūsmās mācās nedaudz vairāk nekā 600 bērnu, darbojas divi bērnudārzi.
Pilsēta, palēnām atguvusies no deviņdesmito gadu sākuma krīzes, ekonomiski atveseļojusies, gan pateicoties atsevišķu cilvēku uzņēmībai, gan pašvaldības saprātīgajai taktikai – piemēram, neplēst no parādos iestiguša uzņēmuma uzreiz septiņas ādas, bet ar iespējamiem atvieglojumiem palīdzēt tam atkal tikt uz kājām. Tā nu kopējā kasē regulāri ienāk prāvas nodokļu summas.
BLĪDENE ir tipisks kādreizējā sovhoza pārpalikums – ar pelēkas bezcerības tīmekļu lēšķēm klāti 13 803 hektāri, ciematā mīt 1015 iedzīvotāju, ar daudzstāvu dzīvojamo māju puduri pagasta centrā, kas pastāvīgi sirgst ar apkures problēmu drebuļiem. Ir tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi cik necik turīgi zemnieki. Vispārējā «bildē» kolorīts triepiens ir kāda avantūrista dēļ postā aizlaistā Pilsblīdenes pils. Nemainīga vērtība pārmaiņu gados tomēr palikusi: tie ir paši blīdenieši. Viņi visu laiku ķepurojušies pret grūtību straumi, pagasta nelielo finansējumu lielākoties atvēlot vietējai pamatskolai un bērnudārzam. Skola, kuru vēl 19. gadsimtā izveidoja Blīdenes firstiene fon Līvena, likdama šim nolūkam krogus ēkai uzbūvēt otro stāvu, tagad gan mājo plašākās telpās, kas tiek maksimāli uzturētas, jo iedzīvotāji tic: kamēr būs skola, būs arī blīdenieši. Ja nebūs skolas, cilvēki izklīdīs. Tādēļ liesā pagasta budžeta lauvas tiesu (mērķdotācijām pedagogu algām – 25 procenti, bet pašvaldības finansējumam izglītībai – 53 procenti) nekurnēdami atvēlēja tieši skolai. Ekonomisko pamatu veido iedzīvotāju nodarbinātība lauksaimniecībā (zemnieku saimniecībās un naturālajās saimniecībās), kā arī individuālajā darbā mežizstrādē. Lielākais uzņēmums ir zemnieksaimniecība «Lode» – maizes ceptuve, kurā nodarbināti 20 pagasta iedzīvotāji.
REMTE atrodas vēl tālāk krūmainajā un paugurainajā teritorijā starp Brocēniem, Blīdeni un Remti, ko vietējie iedzīvotāji iedēvējuši par Bermudu trīsstūri. Remte veido šīs ģeometriskās figūras ziemeļu virsotni. Tur ekonomika šķiet vispār apstājusies tāpat kā dīkā izpriecu dzīve reiz eksotiskajā grāfa Medema celtajā peldtornī ezera krastā. Arī Remtē dzīvība liekas pulsējam vienīgi skolā un bērnudārzā, jo šīs izglītības iestādes tiek uzturētas par vairāk nekā trīs ceturtdaļām pagasta budžeta līdzekļu.
Uz abu nelielo pagastu fona Brocēni šķiet vilinoši plaukstoši un bagāti. Trūcīgie kaimiņi, protama lieta, ir priecīgi par apvienošanos vienā novadā, jo pie kopējā galda cer iegūt lielāku riecienu. Tomēr arī brocēnieši izrāda neviltotu apmierinātību. Tiesa, viņu dāsnums nav gluži nesavtīgs.
No diviem ļaunumiem izvēloties mazāko
Brocēnu novada Domes priekšsēdētājs Arvīds Mēters ir enerģisks rīcības cilvēks, tomēr nemīl pārsteidzību. Viņš atzīst, ka Brocēnu pašvaldības deputāti ļoti rūpīgi pētījuši un analizējuši savas pilsētas attīstības iespējas. Tas, ka administratīvi teritoriālā reforma ir neizbēgama, reiz nu ir skaidrs. Saimnieciskā un sociālā sadrumstalotība izmaksā dārgi. Taču – ar ko lai apvienojas kopīgā pašvaldībā? Tā kā Brocēni robežojas ar abiem minētajiem pagastiem un arī ar Saldus pilsētu, iespējas bija tikai divas. Izvēles svaru kausos bija vai nu divi trūcīgi, tomēr samērā pieticīgi pagasti ar aptuveni 2000 iedzīvotājiem un plašām lauku teritorijām, vai arī iedzīvotāju skaita ziņā daudz lielākais un arī ambīcijās pārākais Saldus – pilsēta, kas «piecreiz jau bankrotējusi» un nopietnos precību nolūkos bija pārliecināti lūkojusies uz Brocēniem kā vienīgo izredzēto vienotas pašvaldības partneri. «Brūte» – rajona centra pilsēta – bija daudzu gadu laikā pieradusi baroties no ekonomiski stipro Brocēnu «asintiņām», ko paģērēja nolaist pašvaldību izlīdzināšanas fondā…
«Brūtgāns» tomēr izrādījās gan gudrāks, gan apņēmīgāks: Brocēni Saldum iedeva «kurvīti», 2002. gadā sākot kopīgu saimniekošanu ar Blīdenes un Remtes pagastu vienā novadā. Lēmēji bija ne tikai Brocēnu Domes un abu pagastu deputāti, bet arī paši iedzīvotāji, kuriem tika piedāvāts aizpildīt aptaujas anketas. Vairums piekrita administratīvi teritoriālajai savienībai ar lauku pagastiem. Lūk, daži iedzīvotāju argumenti (citēti no ierakstiem anketās).
«Lielākā saimniecībā ir lielākas iespējas.»
«Vienībā – spēks.»
«Lielākas iespējas attīstīties.»
«Pretējā gadījumā Brocēni kļūs par Saldus nomali.»
«Nekļūsim par Saldus piedēkli!»
«Kopā jautrāk, vairāk gudru galvu.»
«Apvienojoties novadā ar Saldu, būs vēl mazāk naudas.»
«Mēs nebūsim atkarīgi no Saldus, mēs spēsim palīdzēt citiem!»
«Tomēr labāk būt par suņa galvu, nevis par zirga asti…»
Ne altruisms, ne egoisms: tikai aprēķins
Viesojoties Latvijas jaunākajā novadā tikai 100 dienu pēc tā izveidošanas, pārsteidza ne tik daudz administrācijas pārstāvju sacītais, cik pašu iedzīvotāju neviltotā apmierinātība ar šādu rīcību – pat sadzīves līmenī.
Blīdenes bibliotēkas vadītāja Laima Bušante ir galvenā grāmatu pārzinātāja jau gandrīz piecdesmit gadu. Viņa ir gan dvēselē sirsnīga, taču vārdos šerpa: «Pērn, piemēram, mūsu pagastam klājās tik grūti, ka jaunu grāmatu iegādei nevarēja atļauties iedalīt ne santīmu. Vienīgi ārzemju latvieši atsūtīja pa kādam sējumam. Dziesmu grāmatu, piemēram. Naftalīns! Kas to lai lasa? Tiesa, atzīmējot bibliotēkas 50 gadu jubileju, pagasts uzdāvināja 50 latu… Kad man jautāja, cik naudas bibliotēkai vajadzētu, sadūšojos un jaunā novada administrācijai teicu, ka būtu jau lieliski, ja varētu grāmatām atvēlēt 100 latu mēnesī… Un vai zināt? Piešķīra! 1200 latu šim gadam! Tas ir ko vērts, jo blīdenieši ir kāri uz lasīšanu.»
Labas iespējas novadā saskata Blīdenes pamatskolas direktore Genovefa Platkāje. Būdama pagastā izglītības darba «mūžīgais dzinējs», viņa redz iespējas mācību darba kvalitātes uzlabošanā. Turklāt jau aizvadītie trīs mēneši bijuši līdz šim nepieredzēti labvēlīgi: novada administrācija skolas vajadzībām iegādājusies 11 jaunu datoru. Bet svarīgākais esot tas, ka visa novada pedagogi varēs saskaņotāk attīstīt izglītību visā teritorijā: lauku apvidū tas ir ļoti no svara. Apvienojot finansiālās iespējas, beidzot būšot iespējams izstrādāt visa novada sociāli ekonomiskās attīstības koncepciju. Līdz šim ne Blīdenē, ne Remtē nebija tik lielas rocības, lai atļautos izstrādāt jel kādus attīstības plānus, tādēļ arī dzīvojuši no rokas mutē, gandrīz jāsaka – vienai dienai…
Arī Remtes skola novada pastāvēšanas simts dienās tikusi pie 11 jauniem datoriem. Žurnālisti bija liecinieki novada Domes priekšsēdētāja solījumam šovasar ar naudu atbalstīt skolas ēkas – kādreizējās grāfa Medema pils – fasādes atjaunošanu. Remtes kultūras namā, kas kopā ar vietējo pagasta administrāciju radusi pajumti grāfa kādreizējā zirgu stallī, ir novadā lielākā deju zāle. Arī tā ir gatava atmodai jaunajā administratīvi teritoriālajā veidojumā, jo remtenieki sagaida kultūras dzīves aktivizēšanos.
Praktisks un ļoti tiešs ir zemnieka Lotāra Štemmes viedoklis par Brocēnu novada izveidošanu: «Mana saimniecība – zirgaudzētava «Kalnrūjas» – līdz šim atradās daļēji Remtes pagastā un daļēji Brocēnu lauku teritorijā. Bija klapatas ik sīkumā, kārtojot formalitātes un nodokļu maksājumus. Matemātiski rēķinot, iznāca tērēt tieši divreiz vairāk laika. Tātad pēc novada izveidošanas esmu vismaz divkāršs ieguvējs!»
Savukārt jaukās atpūtas bāzes «Zvejnieki» saimniece Ludmila Andersone apgalvo, ka viņas biznesam gleznainajā Cieceres ezera krastā palielināsies iespējas piesaistīt ciemiņus. Pagaidām tas vēl neesot tik ļoti manāms, taču, kad Brocēnu novada pieredzi sākšot braukt lūkot no citām Latvijas malām, tad viesu būšot pulka. «Zvejnieku» saimniecei ir pamats tā teikt, jo viņas vīra Artura Andersona projektētajos un uzceltajos viesu namiņos tīk apmesties gan makšķerniekiem, kuriem tiek piedāvātas laivas, gan dīkiem atpūtniekiem, gan, piemēram, kāzu viesiem, kurus vilina omulīgs krodziņš un nu jau izslavēta virtuve.
Apvienotajiem novadiem ir nākotne
Brocēnu novads izveidots, pilnīgi distancējoties no līdzšinējās pagastu apvienošanās pieredzes. Nav braukts to lūkot ne uz tālīnajiem Līvāniem, ne uz tepat līdzās daudzināto reformas pionieri Kandavas novadu. Gan Arvīds Mēters, gan Remtes un Blīdenes bijušo pagastu vadītāji Mirdza Dūklava un Ārijs Sproģis kopā ar pārējiem deputātiem gribējuši būt maksimāli patstāvīgi. Lai neietekmētos no kolēģu pieredzes, viņi vēlējās maksimāli izmantot to rīcības brīvību, ko pieļauj administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas pārejas laiks. Viņi spriež, ka tāpat kā nav divu vienādu cilvēku, kuriem jādzīvo kaimiņos, arī pagasti ir atšķirīgi. Nevar ap katru uzbūvēt tipveida sētiņu.
Atšķirību no citiem novadiem Brocēnu novadā ir samērā daudz. Piemēram, nolemts saglabāt nosaukumu «pagasts» iepriekšējām teritorijām. Bijušajiem pagasta padomju priekšsēdētājiem tagad ir cits «tituls»: viņi abi ir Brocēnu novada Domes priekšsēdētāja vietnieki. Tas nav tikai formāls apzīmējums, bet arī līdzdalība un līdzatbildība par visu novadā notiekošo. Arī nu jau bijušo pagastu deputātiem ir saglabāts viņu statuss, neviens no vietējo pašvaldību darbiniekiem netiek atlaists no darba. Tikai darba lauka apvāršņi kļuvuši plašāki. Vai agrāk kādam no viņiem bija priekšstats, kas tiek spriests un lemts pie kaimiņiem? Tagad lēmēji ir arī viņi paši, jo nu saimniecība – teritorija un nauda – ir kopīga.
Dzirdēti iebildumi, ka vienas no administratīvi teritoriālās reformas sekām esot neizbēgamā birokrātiskā mehānisma palielināšanās. Arvīds Mēters to skaidro: «Jā, iespējams, ka radīsies vajadzība skaitliski palielināt administrācijas aparātu. Uzsveru – ne obligāti, neizbēgami, bet varbūt. Taču viss ir pakļauts ekonomikas likumsakarībām. Mūsdienu menedžmentā ir normāli, ja administrācijas izmaksas veido līdz 10 procentiem. Tad administrācija spēj darboties pilnvērtīgi, bet tas savukārt nozīmē ienākumu palielināšanos. Galu galā, kurš tad ir pret to, lai dzīve kļūtu pārticīgāka?»
… bet karavāna iet tālāk?
Diena, aizvadīta pagastu ciematos un putekļainajos ceļos starp tiem, skolās, parkos, bibliotēkās un ezermalā, ar dažām sarunas biedru frāzēm un pusvārdiem laiku pa laikam lika nojaust, ka par Latvijā desmitā, Brocēnu, novada izveidošanu vismazāk priecīgi ir Saldus iedzīvotāji. Nu varbūt ne jau paši iedzīvotāji, bet pilsētas tēvi – noteikti. Viņiem Brocēnu kumoss ir ticis mutei secen. Tagad rajona Padomei ar jaunā novada administrāciju attiecības esot tik saspringtas kā negaisa priekšnojautās bula laikā. Pirmā reakcija izpaudusies tādējādi, ka A.Mēters atbrīvots no visiem iepriekš uzticētajiem amatiem rajonā.
Jāsaka, nepatika ir abpusēja. Brocēnieši rajona Padomi uzskata par nevienam nevajadzīgu struktūru. Formāli rajonu padomes savu darbību beigs jau 2004. gadā, taču tieši to likvidācijas priekšvakarā esot jaušama izpilddirekcijas pastiprināta «šiverēšanās», lai «iespraustu mietiņus», iedzīvotājos iepotētu sava svarīguma un nepieciešamības vakcīnu. Piemēram, Saldus rajona Padome uz sava juridiskās personas vārda Zemesgrāmatā nesen paklusām reģistrējusi rajona atkritumu izgāztuvi, kas atrodas Remtes pagastā un faktiski ir pagasta īpašums. Daudz slavinoša dzirdēts par Saldus rajonā ieviesto e-pārvaldi. Taču Brocēnu novada vadītāji uzskata, ka, attīstoties sakaru tehnoloģijām, rajona līmenī veidot un uzturēt serveri ir gluži lieki. Savu serveri varot veidot katrā novadā, pat pagastā. Pieeja datu bāzēm internetā iespējama tikpat kā no jebkuras privātas mājas. Jājautā – kā īpašumā pēc 2004. gada 1. janvāra nonāks tagadējais rajona Padomes serveris? Un ar kura atļauju un par cik lielu samaksu varēs utilizēt atkritumus? Kurš uzkundzēsies par pakalpojumu sniedzējiem? Atbilde esot zināma. Turklāt brocēnieši uzskata, ka līdzīga situācija esot arī pārējos Latvijas rajonos: pašlaik pie varas esošie gribēs arī turpmāk būt noteicēji, tādēļ, visticamāk, katrā rajonā tiekot «dzīti mietiņi» savā atkritumu izgāztuvē, interneta serverī vai citos veidojumos, kas tagadējiem rajonu padomju izpilddirekciju darbiniekiem arī turpmāk nodrošinās pārtikušu dzīvošanu uz citu rēķina. Lai gan bez tā tiešām var iztikt. Jo novadi, it īpaši, ja tie veidoti brīvprātīgi, ievērojot partneru intereses un izvirzot kopīgus mērķus, var kļūt par pietiekami patstāvīgiem administratīvi teritoriālajiem veidojumiem, kam būtu arī jādod nepastarpinātas pilnvaras rīkoties, pilntiesīgas iespējas būt neatkarīgiem no pašreizējo rajonu līmeņa «starpniekiem», «padomdevējiem», «pakalpojumu sniedzējiem» un «rezultātu apkopotājiem».
