Man prieku sagādā palīdzēt cilvēkiem, kam varbūt dažreiz iet grūtāk nekā man, vai arī viņi nevar piepildīt savas vēlmes, piemēram, ja nav mašīnas.
Man prieku sagādā palīdzēt cilvēkiem, kam varbūt dažreiz iet grūtāk nekā man, vai arī viņi nevar piepildīt savas vēlmes, piemēram, ja nav mašīnas. Tā kā man tā ir, pagājušās nedēļas brīvdienās vajadzēja izpalīdzēt draugiem. Dažbrīd gan sieva iebilst, ka nemāku nevienam atteikt, ko daudzi mēģina izmantot. Tomēr nevaru tam pilnībā piekrist. Galu galā arī man kādu reizi var gadīties, ka vajadzēs palīdzību. Pie kā tad es iešu, ja visiem atteikšu? Vēlāk ģimenei to kompensēju dubulti.
Mans darbs saistīts ar Jelgavas pili jau gandrīz piecus gadus. Tāpēc tagad visu zinu un visus pazīstu. Saimniecība man nav maza – jāatbild, lai bez traucējumiem darbotos ūdensvads un kanalizācija, kā arī visa ventilācijas un gaisa attīrīšanas sistēma. Īpaši esmu pateicīgs savam šefam Valdim Āboliņam, viņš sākumā man daudz palīdzēja. Šīsnedēļas darba dienas jau īpaši neatšķīrās no pārējām. Vienmēr gadās, ka kaut kas salūst, kas steidzami jāsalabo. Lielākais darbs, kas tehniskajam personālam bija jāveic, – pārbaudījām un ziemai sakārtojām visu lielās pils apkures sistēmu.
Interesanta bija Azemitologa diena pilī. Jau pierasts, ka visos svētkos man uztic dežuranta pienākumus. Tā kā nestrādāju pirmo gadu, īpaši vecāko kursu studenti mani jau pazīst. Tomēr pazīšanos viņi nemēģina ļaunprātīgi izmantot un «podus» jautros pasākumos «negāž».
Valgundē dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kur pildu arī mājas vecākā pienākumus. Tas nozīmē, ka pēc darba mierīgi pārnākt mājās un atpūsties neiznāk. Gandrīz katru dienu arī atradīsies kāds darbiņš, kas jāpadara. Vasarā zāle jāpļauj, ziemā sniegs jātīra. Toties brīvdienas veltīšu tikai ģimenei. Galu galā vēl joprojām nav piepildīts mūsu sapnis – uzbūvēt pašiem savu māju.
Nesen arī es savu balsi atdevu par Latvijas iestāšanos ES, kaut gan dziļi sirdī kāds šaubu velniņš tirdīja. Tomēr esmu pārliecināts, ka izdarīju pareizo izvēli, jo palikt ārpus Eiropas būtu nepiedodami.
Tā es dzīvoju. It kā bez piedzīvojumiem un pārāk mierīgi, tomēr man patīk, jo man ir lieliska ģimene.
