Ir divi pretēji viedokļi par mūsu valsts attīstības modeli. Viena viedokļa izklāstu varēja lasīt 16. aprīļa «Ziņās».
Ir divi pretēji viedokļi par mūsu valsts attīstības modeli. Viena viedokļa izklāstu varēja lasīt 16. aprīļa «Ziņās». Tas bija Tautas saskaņas partijas viedoklis tās biedra J.Urbanoviča izklāstā. Diemžēl ir Latvijā partijas un to biedri ar kalpu dvēselēm, saliektām mugurām. Viņi mums māca apzināties, ka esam mazi un vāji, māca piekāpties un izdabāt pasaules varenajiem. Bet kur paliek patriotisms, nacionālā pašapziņa vai nacionālais pašlepnums?
Vai J.Urbanovičs un citi proārzemnieciski orientētie Latvijas politiķi ir mēģinājuši kādam skaidrot Latvijas problēmas un to vēsturi? Mūsu ārlietu resors (LC lauciņš) arī ir inerts un laikam cer, ka pasaule pati nāks un risinās mūsu problēmas. Tas ir mūsu pašu uzdevums. Bet to sarežģī tas, ka pasaule mīļā miera labad daudz labprātāk uzklausa Krievijas viedokli.
Vai var vēl vairāk piekāpties, kā Latvija to jau ir darījusi? Vai var sevi vairāk pazemot kā Latvija to jau ir darījusi? Pirmkārt Pilsonības likuma grozījumi. Otrkārt Latvijā joprojām ir Krievijas militāristi. Treškārt Latvija ir ar mieru slēgt ar Krieviju apkaunojošu robežlīgumu, kas Krievijai atstās Abreni. Ko iegūs Latvija? Eventuālu Krievijas piekrišanu Latvijas uzņemšanai ES (bet ne NATO).
Vai ir kāds padomājis, kāpēc Krievija neatzīst Latvijas okupācijas faktu un kādēļ mudina krievus palikt Latvijā un iegūt tās pilsonību? Tāpēc, ka tādā gadījumā Krievijai nav jāatbild par okupācijas sekām un par visu atbildīga kļūst Latvija. Bet pilsonību ieguvušie krievi būs 5. kolonna Latvijā. Mūsu nelaime ir tā, ka daļa politiķu iet Krievijas pavadā.
Ejot uz ES, mums jāsamēro iespējamie ieguvumi un zaudējumi. Ja zaudējumi rādās lielāki, tad vismaz pašlaik šī ideja ir jāatliek. Ja mums, iestājoties ES, ir jāpiešķir pilsonība visiem nepilsoņiem, jāslēdz pazemojošs robežlīgums ar Krieviju, ja vēl vairāk samazināsies vietējā ražošana, tad kam mums ES? Mēs nevis saglabāsim, bet gan zaudēsim savu neatkarību un latviešu tautu. J.Urbanovičs jautā, vai mūsu bērni mums piedos, ja pēc desmit gadiem nebūsim ES. Man jājautā, vai mūsu bērni mums piedos, ja ES būsim iestājušies par tik augstu cenu. Pat NATO mūs neglābs, jo neatkarību varēsim zaudēt iekšēju demokrātisku procesu vēlēšanu rezultātā.
Ir teiciens labāk stāvus mirt, nekā uz ceļiem dzīvot. Diemžēl dažs latvju bāleliņš ir ar mieru dzīvot, arī uz ceļiem stāvot. Vai klausīsim viņus?
Es ceru uz latviešu vēlētāju, kas beidzot būs pamodies no okupācijas ziemas miega un 7. Saeimas vēlēšanās balsos par cilvēkiem, kam svēts Latvijas valstiskums un tautas intereses.
J.Liekmanis, jelgavnieks
