Šādu atziņu intervijā laikrakstam «Latgales Laiks» izteikusi kāda sieviete, kas nodarbojas ar Latvijas meiteņu nosūtīšanu darbam intīmo pakalpojumu jomā ārzemēs.
Šādu atziņu intervijā laikrakstam «Latgales Laiks» izteikusi kāda sieviete, kas nodarbojas ar Latvijas meiteņu nosūtīšanu darbam intīmo pakalpojumu jomā ārzemēs.
Intervētā anonīmā «madāma» atzinusi, ka pati sākusi domāt par publiskā nama (Latvijā saukti par intīmklubiem) atvēršanu Daugavpilī, bet to izdarīt bijis ļoti sarežģīti. Biznesmene stāsta, ka parasti Daugavpils iedzīvotājas brauc prostituēt peļņas nolūkos. «Ir tādas, kuras brauc, lai palīdzētu vīram nopirkt dzīvokli. Ja brauc precēta sieviete, tas parasti tiek slēpts,» piebilst dzīvās preces tirgone. Galvenokārt viņas klientes esot neizglītotas sievietes. «Galvenokārt – bez profesijas. Bet brauc arī pārdevējas, grāmatvedes, kuras nevar iekārtoties darbā savā specialitātē. Man bija viena meitene, kas mācījās Rīgas augstskolā, bet materiālo apstākļu dēļ nevarēja apmaksāt mācības. Aizbrauca, nopelnīja naudu, pašlaik mācās,» klāsta «madāma». Kandidāšu atlases procesā obligāts kritērijs esot pilngadība. Pēc tam ierobežojumus uzstādot darba devēji. «Gatavas braukt gan 35, gan 40 gadus vecas, garas un īsas, tievas un resnas, skaistas un neglītas sievietes,» stāsta tirgone. Tomēr Vācijā pieņemot strādāt sievietes līdz 30 gadiem. Tās, kas braucot nelegāli, varot strādāt arī 40 un 45 gadu vecumā. «Mūsu pilsētā vēlēšanās braukt uz ārzemēm un sniegt intīmpakalpojumus ir milzīga sievietēm līdz 45 gadiem. Sākot pat ar sešpadsmitgadīgām,» klāsta daugavpiliete. Par vīriešu prostitūciju laikraksts nav interesējies, tomēr secina, ka Daugavpils pielikusi «lauvastiesu» skaitliskajam rekordam, kura rezultātā Latvija sieviešu ķermeņu eksportā ieņem vienu no vadošajām vietām postpadomju sistēmā.
