No agra pavasara līdz vasaras vidum Jelgavas tirgū valda stādu, dārzeņu un ogu audzētāji, taču viņu pārākums ir tikai šķietams – ik gadu pārdevējiem jāsamierinās ar dramatiskiem tirgošanās apstākļiem, lai gan katru dienu par metru platu galda vietu viņi tirgus vadībai samaksā vairāk par latu. Smaidot kārtējam pircējam, dēstu tirgotāji sirdī tur rūgtumu par graujoša izskata tirgus galdiem, pielijušām bedrēm zem tiem un bezpajumtnieku un tirgus sargsuņu atstātiem «sveicieniem», taču augošais zādzību skaits licis pārdevējiem par problēmām runāt skaļi.«Šogad ir krāšņākais stādu tirgus pēdējo desmit gadu laikā!» ar lepnumu «Ziņām» saka pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Jelgavas tirgus» šefs Valdis Labanovskis. Visas sešas dēstu tirgotājiem paredzētās nojumes, kur katrā pa 42 vietām, lielākoties ir aizņemtas. «Visas vietas ir pilnas, daži tirgojas pat ārpusē upmalā, pret ko mēs neiebilstam, jo viņiem tad ir arī ērtāk stādus pārdot no transporta, neko neatstājot pa nakti,» skaidro V.Labanovskis. Tieši dēstu «nakšņošana» tirgū ir arī lielākais pēkšņi uzjundīto strīdu iemesls – vairums pārdevēju neiztirgoto preci, pēcpusdienā dodoties prom, atstāj nojumēs, bet no rīta daļa secina – stādu kļuvis mazāk. «Nevienu gadu tā nav zagts!» saka jelgavniece Agra Krivāne, kas Jelgavas tirgū pašaudzēto realizē vairāk nekā desmit gadu. Neapmierinātību pauž arī citi «Ziņu» aptaujātie pārdevēji – bedres tirgus placī neesot labotas gadiem, vakaros teritorijā «uzdzīvojot» bezpajumtnieki, kas ne tikai piečurājot tirgošanās vietas, atstājot tur tukšās pudeles un citu drazu, bet arī pievācot dēstus. Savukārt tirgus sargsuņu «sveicienus» sakopjot nevis sētnieki, bet pārdevēji. Tirgotāju kritikai V.Labanovskis piekrīt daļēji, tāpat kā citus gadus sakot, ka lieliem uzlabojumiem trūkst naudas. «Tirgus strādā līdz pieciem, bet vārti ir atvērti līdz pat septiņiem vakarā. Stādu tirgotāji prom ir jau trijos, pēc tam te vējš svilpo! Viņi laikam domā, ka par to vienu samaksāto latu var baigo servisu nodrošināt,» taisnojas tirgus šefs. Viņš «stādiniekiem» ieteicis, lai liek galvas kopā un ik pēcpusdienu kāds no viņiem paliek dežurēt līdz laikam, kad teritoriju slēdz un tiek palaists suns. Tirgotāji gan vēršas ar pretrosinājumu – viņi būtu gatavi mēnesī samaksāt dažus latus, lai apsargi strādātu agrāk un kārtīgāk. «Bet viņi jau te tikai pusotru mēnesi gadā tirgojas,» atcērt V.Labanovskis. Pārdevēji gan iebilst argumentam par naudas trūkumu, jo stādu tirgotāji vien, par katru galda metru maksādami 1,15 latu, mēnesī tirgum dod vairāk nekā 8600 latu ienākumus.
