Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu svētdien, 17. novembrī, tradicionālajā Jelgavas domes priekšsēdētāja pieņemšanā tiks pasniegti pilsētas augstākie apbalvojumi “Goda zīme” un “Goda raksts” 11 izciliem jelgavniekiem un vienam uzņēmumam. Šoreiz atšķirībā no citiem gadiem izcilo personu izvirzīšana raisījusi sociālajos tīklos diskusiju, atklājot, ka šis process tiek uztverts strīdīgi.
Nekā personīga, bet…
Viens no iebildumu cēlājiem ir domes deputāts Lauris Zīverts. Viņš apšauba to, kādā veidā “Goda zīme” piešķirta Jelgavā labi pazīstamajai zvērinātajai advokātei Brigitai Miķelsonei. “Man nav nekas personīgs pret viņu, taču nav pietiekami skaidrs advokātes devums tiesiskuma stiprināšanā Jelgavā. Domes sēdē vēlējos noskaidrot vismaz vienu konkrētu faktu, kas liecinātu, ka B.Miķelsone ir īpaši stiprinājusi tiesiskumu, bet atbildi nesaņēmu. Pēc vairāk nekā minūti ilga klusuma brīža un drudžainas vandīšanās “pa papīriem” Apbalvojumu piešķiršanas komisijas sekretāre Karīna Lukaševiča sacīja, ka viņu izvirzījis prokurors un vēl desmit citi nozares pārstāvji,” teic L.Zīverts. Viņaprāt, šāda advokātes izvirzīšana ir mīklaina tāpēc, ka tiesas procesā prokurori un advokāti sacenšas savā starpā. L.Zīverts piebilst, ka B.Miķelsone ir Jelgavas pašvaldības izpilddirektores Irēnas Škutānes māsa, kas arī, viņaprāt, varētu būt simpatizējošs faktors tieši šīs personas apbalvošanai.
B.Miķelsoni sociālajos tīklos aizstāv kolēģis Normunds Rečs, paskaidrojot, ka zvērināto advokāti apbalvošanai izvirzījis tieši viņš, prokurori to tikai atbalstījuši. N.Rečs neuzskata, ka advokāts un prokurors pēc būtības ir “pretējās pusēs”. Viņaprāt, šajos amatos strādājošo vidū var valdīt savstarpēja cieņa un koleģialitāte.
Nezina, kur meklēt apbalvojamo
Apbalvoto personu izvirzīšana neapmierina ne tikai deputātu L.Zīvertu. Arī deputāts Aigars Rublis sociālajos tīklos raksta: “Nevēlos kritizēt Apbalvojumu piešķiršanas komisijas lēmumu par kāda kandidāta atbilstību, bet paust viedokli, cik pavirši tiek vērtēti kandidāti. Piemēram, jautājot par uzņēmuma SIA “Purenn”, kurš tiek virzīts uz apbalvojumu, atrašanās vietu, neviens no komisijas locekļiem un tās vadītājs Andris Rāviņš nemācēja pateikt, kur uzņēmums veic savu darbību. Uz jautājumu par kādas citas izvirzītās personas sasniegumiem pilsētas izaugsmē izskanēja, ka šī informācija nav izpaužama un to zina tikai Apbalvojumu piešķiršanas komisija. Ko tad lemj domes deputāti, ja visu ir izlēmis domes priekšsēdētājs?” retoriski jautā A.Rublis.
Arī deputāts Gunārs Kurlovičs atzīst, ka informācija par apbalvojamām personām domniekiem bija sagatavota pavirši un neviens konkrētas atbildes nesaņēma. Viņš balsojumā par apbalvojamiem atturējās.
Jābūt skaidriem kritērijiem
Sabiedrības par atklātību “Delna” direktore Liene Gātere uzskata, ka nav tik svarīgi, kurš kuru izvirza apbalvojumam, ja vien ieteicēja un apbalvojamā vidū nav radniecīgu saišu. “Galvenais, lai būtu skaidri kritēriji, pēc kuriem apbalvojums tiek piešķirts, un Apbalvojumu piešķiršanas komisija spēj pamatot savu izvēli un personas atbilstību kritērijiem,” skaidro L.Gātere. Viņasprāt, ir jābūt skaidri saprotamam, kurš un kā var nominēt apbalvojumu kandidātus.
Ierosinājumu par apbalvojumu piešķiršanu var iesniegt domes deputāti, domes pastāvīgās komitejas un komisijas, juridiskās personas, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī iedzīvotāji (ne mazāk kā piecas pilngadīgas personas).
Domes apstiprinātu Apbalvojumu piešķiršanas komisiju 11 locekļu sastāvā vada domes priekšsēdētājs. Komisijas sēdē tās locekļi tiek iepazīstināti ar visiem iesniegtajiem pieteikumiem. Izvērtējot ierosinājumus, tiek sagatavots lēmumprojekts izskatīšanai Finanšu komitejā un domes sēdē. Nolikums neparedz ierobežojumus noteiktu profesiju pārstāvjiem iesniegt priekšlikumus apbalvojuma piešķiršanai. Pašvaldības sabiedrisko attiecību darbiniece Egita Veinberga nemin, ka kādu no pieteiktajiem kandidātiem Apbalvojumu piešķiršanas komisija jebkad būtu noraidījusi.
