Šodien sveicam gan Fričus, gan arī Vikentijus. Likteņa ironija, ka pilsētā labi pazīstamajam pedagogam, vīram, kas par skolas direktoru ir nostrādājis 28 gadus, Vikentijam Veržbickim ir divas vārdadienas.
Šodien sveicam gan Fričus, gan arī Vikentijus.
Likteņa ironija, ka pilsētā labi pazīstamajam pedagogam, vīram, kas par skolas direktoru ir nostrādājis 28 gadus, Vikentijam Veržbickim ir divas vārdadienas. No dzimšanas (1933. gadā Ilūkstes apriņķī) viņš ir Vincents. Īsts poļu vārds, kā tas poļu tautības cilvēkam arī pienākas. Taču, padomju iestādēs pārrakstot dokumentus, viņš kļuva par Vikentiju. Pirmajā vārda dienā gaviļnieku apsveic radi no Daugavpils puses, otrajā – draugi un ģimene tepat Jelgavā. Pilsētā, kur viņš dzīvojis jau vairāk nekā pusgadsimtu.
Nu jau pāris gadu Veržbicka kungs ir pensionārs. Taču viņš uzmanīgi seko jaunumiem politikā, pedagoģijā un sportā. Kā nekā savulaik viņš bijis Daugavpils Pedagoģiskā institūta čempions soļošanā. Par sasāpējušo jautājumu sakarā ar pāreju uz mācībām valsts valodā pieredzējušais pedagogs teic, ka tas ir smags, it īpaši matemātikā. Te būtu ļoti pārdomāti jāizstrādā darba metodes. Viņaprāt, jau tagad krievu skolās būtu ļoti stingri jāmāca latviešu valoda. Nedrīkstētu pieļaut, ka valsts valodā nesekmīgs skolēns tiek pārcelts uz nākamo klasi.
Lielāko gandarījumu Veržbicka kungam sagādājušas labās attiecības, kādas viņam izdevies uzturēt ar skolēniem un pedagogiem. Sevišķi atmiņā viņa skolēniem palikušas ekskursijas un pārgājieni, kuros izstaigāta visa Latvija. Īpašs prieks ir par ģimeni, turklāt dēls Aleksandrs ir izvēlējies ārsta profesiju, kas arī tēvam sirdī ir tuva.
