Šodien ir svētdiena, gaiss jau pavisam jauki smaržo pēc pavasara ziediem un lapām, un zemes.
Pelnrušķītes vēstules
Šodien ir svētdiena, gaiss jau pavisam jauki smaržo pēc pavasara ziediem un lapām, un zemes. Varētu kaut ko labu sadarīt, bet ārā līst. Pat nevar teikt, ka līst. Gāž, plīkšķ, šļakst. Viss lielais bērnunama pagalms vienās peļķēs, un ūdens tikai nāk klāt. Gar mūsu istabiņas logu stiepjas novadcaurule. Tā šobrīd dārd, dzied, muzicē it kā simtiem nerātnu velnēnu joņotu augšā un lejā.
«Jolanta, pie telefona!»
Tā, nu es esmu atpakaļ, bet šobrīd nav laika rakstīt. Turpināšu, kad pārnākšu.
Jau ir pirmdiena, un atkal «latenes» stunda. Kamēr Ceplīte kaut ko vāvuļo par Lieldienu tradīcijām, es atkal rakstu Tev. Vakar zvanīja Valda. Viņai baigās nepatikšanas. No mana redzesviedokļa tas nav nekas, bet tādam siltumnīcas stādam kā viņa tas ir bēdīgi. Viņas vecāki nemīl viens otru. Vakar atklājies, ka tēvam ir cita sieviete. Māte visu dienu raudāja un dzēra nervu tabletes. Man bija jāiet pa visu lietu Valdu mierināt. Es gan nekāda labā mierinātāja neesmu. Tad jau labāk Līva. Viņa vismaz mācētu īstajā brīdī pateikt kādu sliktu vārdu par to sievieti vai par Valdas tēvu. Vēl labāk, ja par abiem kopā. Kā Tu, māmiņ, domā, vai Valdai no tā paliktu vieglāk? Ak, cik daudz nezināmu jautājumu mums uzdod dzīve un cik daudz nejēdzību sagādā pieaugušie ar visām savām mīlestībām un sievietēm.
«Jolanta, turpini, lūdzu,» rāmā Ceplītes balss mani aicina kaut ko darīt, tāpēc es bezpalīdzīgi skatos apkārt, vai kāds nepateiks priekšā. Nekā, visi sēž, ar deguniem grāmatās ierakušies, tikai Pētera jautri smejošais ģīmis kā pilnmēness man tieši blakus, bet no tā jau palīdzību nav ko gaidīt.
«Jolanta, no tās vietas, kur Aira beidza,» Ceplīte atkārto jau stingrākā balsī, bet es naivi skatos viņai virsū un dumji smaidu. Protams, ka seko dusmu izvirdums, bet es taču ne pie kā neesmu vainīga.
Nobeigumu atkal rakstu istabiņā. Mazā Lauma jau guļ, bet Līva skrubina kreisās kājas pirkstus. Uz tiem viņai uzmetusies ēde, āda apsārtusi, lobās un niez. Citi saka, ka tas viņai sods par sliktu vārdu runāšanu. Nezinu gan, tad jau dažiem citiem (īpaši Pēterim) vajadzētu tādai ēdei būt pa visu ķermeni, ne tikai uz kāju pirkstiem.
Ar to šoreiz beigšu, jo ir jau vēls un rīt atkal gaidāma smaga diena.
Atā! Līdz citai reizei.
Egle (Tava)
