Labējās valdības var samazināt dažu cilvēku vēlēšanos dzīvot, un valstī var palielināties pašnāvību skaits, liecina Lielbritānijā un Austrālijā veikti pētījumi.
Labējās valdības var samazināt dažu cilvēku vēlēšanos dzīvot, un valstī var palielināties pašnāvību skaits, liecina Lielbritānijā un Austrālijā veikti pētījumi.
Pēc tiem secināms, ka neveiksminieki drīzāk sevi nogalinās individuālistiskās sabiedrībās, kurās valda princips «uzvarētajam tiek viss» un kuras uzplaukst labējo valdīšanas laikā, jo šādi cilvēki tiek atstāti savā nodabā. Viņu bezcerības izjūtu palielina materiālo apstākļu atšķirību atskārsme, apgalvo pētnieki.
«Laikā, kad valda [labējās] ideoloģijas, neveiksmes izjutīsit īpaši asi,» sacīja Mērija Šova, kuras vadībā Bristoles Universitātes zinātnieku komanda analizēja pagājušajos simt gados Anglijā un Velsā novērotās pašnāvību tendences.
Kreiso valdību attiecības ar sabiedrību lielākā mērā mazina cilvēku izolētību, ko izjūt cilvēki neveiksmē, norādīja M.Šova. Kā atklāja pētneiki, pagājušajā gadsimtā laikā, kad Lielbritānijā pie varas bija labējie, noticis par 35 000 vairāk pašnāvību. «20. gadsimtā iznāk viena pašnāvība dienā vai arī divas katru dienu, kad valsti vadīja konservatīvie,» pētnieku komanda raksta žurnālā «Journal of Epidemiology and Community Health».
Lielbritānijas labējā Konservatīvā partija atteicās komentēt šos atklājumus.
Pētījumā tika atklāts, ka konservatīvo vadīšanas laikā pašnāvību daudzums palielinās par 17 procentiem, salīdzinot ar vidēji 103 pašnāvībām gadā uz miljonu iedzīvotāju, kāds reģistrēts laikā, kad pie varas ir konservatīvo pretinieki.
Arī Sidnejas Universitātes Sabiedriskās veselības skolas zinātnieku komanda Ričarda Teilora vadībā atklājusi līdzīgas tendences pagājušajā gadsimtā Austrālijas Jaundienvidvelsas štatā. Kad pie varas ir labējie, par 17 procentiem palielinās vīriešu pašnāvību skaits un par 40 procentiem – sieviešu. Ziņojumā teikts, ka visvairāk pašnāvību tiek izdarīts laikā, kad labējie ir pie varas gan vietējās štatu valdībās, gan federālajā valdībā.
Abos pētījumos ņemti vērā arī citi faktori, kas ietekmē pašnāvību daudzumu: piemēram, ekonomiskā lejupslīde, karš un pat sieviešu pašnāvību skaita palielināšanās sešdesmitajos gados, kad nomierinošie līdzekļi kļuva plaši pieejami.
Tomēr arī ekonomiska uzplaukuma laikā vienmēr tika novērota īpaša tendence uz pašnāvībām. No 1957. līdz 1963. gadam, kad Lielbritānija piedzīvoja īpašu ekonomisku pieaugumu, tika reģistrētas 137 pašnāvības uz miljonu iedzīvotāju. M.Šova norādīja, ka šajā laikā pašnāvību daudzums bija gandrīz tikpat liels kā trīsdesmitajos gados, kad tika reģistrētas 135 pašnāvības uz miljonu iedzīvotāju, tomēr pēdējais lielā mērā saistāms ar tā laika lielo ekonomisko krīzi.
M.Šova tomēr atzīst, ka mēģinājumi saistīt pašnāvību daudzumu ar atšķirībām partiju ideoloģijā ir tīri minējumi. «Bet būtu ļoti interesanti novērot, vai pašnāvību daudzums vienmēr palielinās, kad pie varas ir labējā valdība,» viņa saka, piebilstot, ka īpaši interesanti būtu redzēt, vai šāda saistība pastāv ASV.
