Pēteris Lagzdiņš savu otro profesiju atrada, domājot par dēliem.
«Var jau būt, ka kādreiz prasībās pāršauju pār strīpu, pārāk daudz treniņos un spēlēs paceļu balsi… Bet, ja es saviem zēniem diendienā teiktu: «Labi, Jāni, ar tevi viss ir kārtībā, tu forši spēlē!», tad, pabeidzot sporta skolu, audzēkņi man pārmestu: «Treneris mums neiemācīja pareizi mest, vadīt bumbu, un nodarbībās pavadītais laiks ir pazaudēts.» To taču nevar pieļaut!» par savu darbu sporta skolā stāsta Pēteris Lagzdiņš. Viņa darbadiena sadalīta divās daļās. Pirmajā Pēteris ir laboratorijas vadītājs LLU Tehniskās fakultātes Izglītības un mājsaimniecības institūtā, pēcpusdienas līdz pat pulksten deviņiem vakarā paiet sporta hallē, kurš viņš vada treniņus trīsdesmit diviem Jelgavas zēniem un jauniešiem. Sestdienas un svētdienas sezonas laikā reti kad ir brīvas, jo tad parasti jābrauc uz mačiem. Nākotne neskaidraBasketbols Jelgavā ir viens no vadošajiem sporta veidiem, kas sacensībās, kur spēlē mūsu profesionāļi basketbola klubs «Zemgale», pulcē simtus un pat tūkstoti skatītāju. Un tad jau noris spēle ne tikai uz laukuma, bet arī varas aizkulisēs… «Politikā gan nekad neesmu domājis iet, jo darbs ar bērniem man ir tuvāks, un tas paņem daudz laika,» teic Pēteris Lagzdiņš. Politika tagad gribot negribot ienāk vai katra cilvēka dzīvē. Par jauno basketbolistu izaugsmi treneris ir nobažījies. Valsts finansējums sportam sarūk. Daudz kas valsts budžetā atkarīgs no tā, vai Starptautiskais Valūtas fonds aizdos naudu. Kā pieticīgie līdzekļi tiks dalīti jaunievēlētajā Jelgavas domē? Skaidrības ir maz, un par nākotni spriedelēt šķiet bezjēdzīgi. Četras labas lietas Taču prieku par pagājušās sezonas veiksmēm nevar atņemt neviens. Pēteris Lagzdiņš tādas akcentē trīs. Pirmām kārtām jau otro gadu viņa trenētie 1994. gadā dzimušie Jelgavas zēni ir Latvijas čempioni. Savus audzēkņus viņš raksturo kā strādīgus, domājošus, kuriem pubertātes vecuma problēmas vismaz pagaidām nav bijušas manāmas. Otrais lielais panākums ir 1990. un 1991. gadā dzimušo jauniešu trešā vieta prestižajās Latvijas A grupas sacensībās. Augstā trešā vieta Latvijas Basketbola līgas otrajā divīzijā ir arī Pētera Lagzdiņa trenētajiem junioriem. Par ceturto izcilo panākumu ir parūpējies vecākais dēls Ainis, basketbola kluba «Zemgale» kapteinis. Proti, viņa ģimenē piedzima Pētera pirmā mazmeitiņa – Ance. Turklāt sekmīgi turpinās arī Aiņa akadēmiskā karjera LLU Lauku inženieru fakultātes doktorantūrā. Atpakaļ pie dabasRunājot par dēliem, Pēteris jūtas gandarīts, ka, pateicoties sportam, puiši tika izrauti no tā saucamās ielas vides. Labākie draugi radās starp komandas biedriem, kopā stiprinājās raksturs, un tas dzīvē palīdz. Arī jaunākais dēls Māris, tāpat kā tēvs, ieguvis inženiera diplomu LLU Tehniskajā fakultātē, strādā savā specialitātē. No basketbola gan viņš pagājis nost, taču sportista rūdījums saglabājas. Tieši, domājot par dēliem, deviņdesmito gadu sākumā Pēteris Lagzdiņš kā brīvprātīgais Jelgavas 1. ģimnāzijā pāris stundu nedēļā ierādīja vecākajam dēlam Ainim un viņa klasesbiedriem, kā «basīti» vajadzētu spēlēt. Toreizējais sporta skolas vadītājs Juris Kaminskis izteica piedāvājumu par šo darbu saņemt kaut nelielu atalgojumu. Tā sākās Pētera Lagzdiņa trenera gaitas, kas nu jau turpinās sešpadsmit gadu un viņa audzēkņus aizvedušas līdz profesionālajam sportam, starptautiska līmeņa sacensībām. Atpūtas brīžos Pēteris dodas pie dabas, retāk medīt, biežāk – makšķerēt. «Tur, Lielupes, Usmas vai Rāznas ezera krastā, es atslēdzu telefonu un, nomierinot nervus, pārdomāju, kā pa nedēļu gājis. Parasti tad esmu kopā ar veciem draugiem makšķerniekiem – uzņēmēju Uldi Valteru un ārstu Juri Dārznieku. Mums vienmēr ir, par ko parunāt, sevišķi jau pie ūdeņiem. Tuvojas 29. jūnijs, kad Lagzdiņu dzīvoklī parasti esot «atvērto durvju diena» – Pēteri vārdadienā daudzināt nāk draugi. «Esmu dzimis janvāra sākumā. Lielo svinēšanu tūre, kas iesākas, gaidot Ziemassvētkus, un turpinās līdz Jaungada sagaidīšanai, parasti šķiet par garu, tādēļ dzimšanas dienas paiet šaurā apsveicēju lokā. Taču ar Pēterdienu gan tā nav! Tad man jācenšas būt mājās,» teic Pēteris Lagzdiņš un piebilst, ka tuvinieki viņu saucot maķenīt saīsināti – par Piču. Pēteris LagzdiņšDzimis Rīgā, 1955. gadā, MežāzisAudzis Latgalē, absolvējis Rēzeknes 1. vidusskolu, kur trenera Ojāra Krieviņa vadībā sāka spēlēt basketbolu1978. gadā ieguvis inženiera specialitāti Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. Studiju laikā augstskolas izlases sastāvā trenera Oļģerta Hehta vadībā spēlējis Latvijas meistarsacīkstēs, vissavienības un Baltijas mēroga studentu spēlēs1978. gadā izveidojis ģimeni ar cēsnieci Sarmu Puriņu, kas arī studēja Jelgavā un spēlēja basketbolu augstskolas sieviešu izlasē. Ģimenē izauguši divi dēli Ainis (1982) un Māris (1985), kuri arī ir basketbolistiNo 1978. gada strādā LLU. Basketbolu spēlēja līdz 1986. gadam, kad Jelgavas SCO komandas sastāvā izcīnīja Latvijas čempiona nosaukumuNo 1993. gada paralēli darbam LLU strādā par treneri Jelgavas Bērnu jaunatnes sporta skolā2006. gadā ieguvis basketbola trenera diplomu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijāVIEDOKĻIMatīss Rozītis, basketbola kluba «Zemgale» spēlētājs: Pētera Lagzdiņa vadībā esmu trenējies no sporta gaitu sākuma sešu gadu vecumā līdz pusaudža sešpadsmit gadiem. Tik ilgu laiku kopā darbojoties, mums bijuši arī strīdi, taču tas ir sīkums salīdzinājumā ar to, ko viņš man iemācījis. Ļoti patīkams cilvēks, esam palikuši draugi. Guntis Malējs, Jelgavas Bērnu jaunatnes sporta skolas direktors: Viņš ir ļoti ieinteresēts trenera darbā, un rezultāti ir augsti. Kā mūsdienās ne viens vien treneris, sporta skolā viņš strādā nepilnu laiku – vakarā. Sports ir Pētera sirdslieta.
