Piepeši 5. maija pievakarē Lidotāju ielas 4. daudzdzīvokļu nama pagalmā, apskādējot stāvvietā nolikto auto, nogāzies bezsaimnieka apgaismes stabs rada neatbildētus jautājumus. Cietušais uzskata, ka pārāk dārga un laikietilpīga iznāktu tiesāšanās ar zemes īpašnieku, kurš maksāt skādi atteicās. Nekādu ļaunprātību tur nesaskata arī policija. Tomēr Ekonomikas ministrijā norāda, ka zemes īpašniekam vajadzētu padomāt, kā rīkoties, lai bīstami pārsteigumi negadītos atkal.
Glīti sakopta ir Lidotāju ielas 2. un 4. daudzdzīvokļu nama apkārtne, kur rotaļājas bērni. Padomju laikā šajās, visticamāk, astoņdesmito gadu sākumā būvētajās, mājās dzīvoja kara lidotāji, kuru helikopteru bāze bija Jelgavas lidlaukā. Pēc Krievijas armijas izvešanas no Latvijas 1994. gada augustā iedzīvotāju sastāvs Lidotāju ielā ir būtiski mainījies, taču no padomju gadiem daudzdzīvokļu māju pagalmā palika četri apgaismes stabi, no kuriem trīs stāv joprojām.
Trīs stabi stāv stingri
«Ziņas», apskatot notikuma vietu, secināja, ka trīs atlikušie apgaismes stabi ir aprūsējuši, taču, zemē iebetonēti, tie stāv stingri un ir grūti pateikt, kāpēc ceturtais ir nolūzis. Apskādētā auto īpašnieks Pēteris Lukjanskis teic, ka, viņaprāt, stabu varēja salauzt cieši blakus augošais bērzs. Nekādu draudu par to, ka kāds viņa mašīnai stabu varētu tīši uzgāzt, nav bijis. Tādēļ arī policija, kuras atbildi P.Lukjanskis saņēma 2. jūlijā, kriminālprocesu nav sākusi. Lidotāju ielas 4. mājas vecākā, kas savu vārdu minēt nevēlējās, piebilda vien to, ka 5. maija vakarā bijis paliels vējš. Nodarītās skādes apmērs, pēc cietušā auto īpašnieka domām, ir apmēram 100 eiro.
Lidotāju ielas 4. nams atrodas uz privātīpašnieka Jura Ārona zemes, kuram dzīvokļu īpašnieki maksā zemes nomas maksu.
P.Lukjanskis viņu sameklēja, taču viņš skādi maksāt atteicās, paskaidrojot, ka mājai un tai piegulošajai zemei ir apsaimniekotājs – Jelgavas NĪP. Tomēr arī šis uzņēmums no atbildības par notikušo norobežojas. Policijas inspektore Baiba Ozoliņa P.Lukjanskim adresētajā vēstulē atzīst, ka viņam ir tiesības ar pretenziju vērsties tiesā pret zemes īpašnieku J.Āronu. Taču cietušais uzskata, ka tad izmaksas būs lielākas par nodarīto skādi, kas jau ir novērsta.
Salīdzinoši vieglas negadījuma sekas
A/s «Sadales tīkls» pārstāve Tatjana Smirnova, vispirms uzsverot, ka ne šie, ne arī citi iekšpagalmu stabi nav «Sadales tīklu» īpašumā, raksta, ka dzīvokļu īpašniekiem un daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem vajadzētu būt atbildīgiem un regulāri pārbaudīt savā īpašumā esošās elektroietaises un ēku iekšējos elektrotīklus. «Ja tiek pamanīti kādi elektroietaišu defekti vai cita bīstama situācija, lūdzam nekavējoties zvanīt pa «Sadales tīkls» klientu servisa tālruni 80200404,» piesaka T.Smirnova.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders skaidro, ka stabs ir būve, taču ne vienmēr tas ir ierakstīts Zemesgrāmatā. Tādēļ noskaidrot staba īpašnieku, viņaprāt, varētu būt gana problemātiski. «Lai kaut kas līdzīgs negadītos nākotnē, zemes īpašniekam tomēr vajadzētu bezsaimnieka stabus nozāģēt un nodot metāllūžņos,» spriež M.Auders. Viņš uzsver, ka šis negadījums ir salīdzinoši nekaitīgs salīdzinājumā ar to, kas varēja notikt. ◆
