Siltās un lietainās janvāra beigas un februāra sākums laukus padarījušas dubļainus, kas raisa bažas zemkopjiem. Janvāra sākuma aukstumu lauki un dārzi pārdzīvojuši labi.
Speciālisti atzīst, ka jaunajai ražai izšķirīgas būs februāra beigas un marta sākums. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis spriež, ka pagaidām satraukumam nav pamata. Janvāra salu ziemāji pārcietuši labi, un pašreizējais siltais laiks tomēr nav tik silts, lai radītu zaudējumus. Sniegam kūstot un līstot, uz laukiem veidojas peļķes, taču ūdens ar laiku noplūst, jo zeme janvāra sākumā dziļi nesasala, par ko liecina kurmju rakumi gan pilsētu zālienos, gan laukos. Lietusūdens arī nav daudz. «Kaut līst katru dienu, nokrišņu milimetru nav sakrājies daudz,» saka O.Balodis.
Viņš piebilst, ka parasti ziemājiem izšķirošās ir februāra beigas un marts, kad temperatūra svārstās virs un zem nulles.Līdzīgi ziemošanas apstākļus vērtē Vircavas pagasta saimniecības «Vega» vadītājs Arnis Grundulis. Viņš vairāk nobažījies par rapšiem, kas sausajā augustā un septembrī īsti nedabūja saņemties un, sākoties ziemai, bijuši vājāki nekā citus gadus. «Laukos ir dubļi, augsnes virskārta jēla, tagad nevajadzētu kailsalu,» saka A.Grundulis.
LLKC vecākais dārzkopības speciālists Imants Misa atgādina, ka februārī ir beidzamais laiks apskatīt, kā nokaļķoti koki, un pielabot vietas uz stumbra, kur kaļķojums nogājis. «Esmu redzējis, ka augļu kokus kaļķo maijā, kas ir aplam. Tieši ziemā gaisa temperatūras starpība starp salu un atkušņiem izraisa saulē sasilušas koka mizas plaisāšanu. Savukārt plaisās var ieperināties koku slimības,» brīdina I.Misa.
