Vakar no paju sabiedrības «Lielvircava» pirmie šā gada ražas tonnu desmiti aizvizināti uz «Dobeles dzirnavnieku».
Vakar no paju sabiedrības «Lielvircava» pirmie šā gada ražas tonnu desmiti aizvizināti uz
«Dobeles dzirnavnieku».
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šovasar labības pļauju mūsu rajonā ar pilnu jaudu pirmā uzsākusi paju sabiedrība «Lielvircava».
Kviešu vākšanas iemēģināšanu ‘Donas puspundura’ laukā sestdien iztraucējis lietus, bet svētdien un turpmākajās dienās, kā zina teikt rajona Lauksaimniecības departamenta direktora vietas izpildītājs Edmunds Pipers, uz tīruma izbraukuši visi astoņi kombaini, un darbs gājis tā, ka put vien. Pirmajās trīs dienās nokulto labības tonnu skaits jau pārsniedzis tūkstoti. Īsti ražīga kombainieriem padevusies pirmdiena, kad katrs nokūlis 60 un vairāk tonnu, kopā novācot turpat pustūkstoti. Bet Jānis Daukšte uzstādījis jaunu sasniegumu kopsaimniecības pastāvēšanas laikā, dienā ar «Jeņiseju» nokuļot 77 tonnas graudu.
Ar ražu paju sabiedrības vadītājs un vienlaikus arī agronoms Andris Tauriņš ir apmierināts, jo ‘Donas puspundura’ ražība no hektāra ir vairāk nekā 50 centneru. Tiesa, mitrums sākumā nedaudz pārsniedzis 16 procentu, un viss kūlums vispirms izlaists cauri kaltei.
Bet nu jau uz kalti tiek vizinātas tikai līdz agrākai pēcpusdienai nokultās tonnas, vēlāk pļautajās mitrums iekļaujas pārtikas graudu standarta noteiktajos
13 procentos.
Vakar «Lielvircava» jaunās ražas pirmos tonnu desmitus nogādāja «Dobeles dzirnavniekam», jo aplēses liecina, ka saimniecībā, neraugoties uz sakārtotajām papildu noliktavu telpām, visas ražas uzglabāšanai nepietiks vietas. Savukārt valsts intervencē no «Lielvircavas» paredzēts iepirkt tikai 300 tonnu, kas lielsaimniecībai ir smieklīgi mazs apjoms.
Ražas novākšana uzsākta gandrīz visās saimniecībās, kur audzē ‘Donas puspundura’ šķirnes kviešus. Ar pļauju nogaida vienīgi lauksaimnieki, kas vēlas iztikt bez kaltes pakalpojumiem un labību domā nogādāt tieši pārstrādes uzņēmumiem.
Dobeles uzņēmums graudus pieņem glabāšanā, bet iepirkuma cenu tāpat kā iepriekšējā gadā paredz noteikt izsolē ar lejupejošu soli. Proti, priekšroku domāts atdot tiem, kas lētāk «pārdosies».
«Daugavpils dzirnavnieka» pieņemšanas punktā Elejā nedēļas sākumā Edmundam Piperam neko precīzu par šīs sezonas nosacījumiem iegūt neesot izdevies. Graudus pieņemšot tikai glabāšanai, un noteikumi būšot līdzīgi kā pagājušajā gadā. Līdz Elejai vēl nebija nonākušas arī līgumu veidlapas par jaunās ražas pieņemšanu. Savukārt Iecavā lopbarības graudus iepērk par 50 latiem tonnā (bez PVN).
1. jūlijā «Daugavpils dzirnavnieka» parāds mūsu rajona zemniekiem par pagājušā gada labību pārsniedza 140 tūkstošus latu. Galīgais norēķins tiek solīts augustā vai septembrī.
– Kur vēl lielāku nekaunību un patvaļu – jaunās ražas sezonā vēl nav sagaidīta samaksa par iepriekšējās kūlumu! – zemnieku sašutumam pamatoti piekrīt Lauksaimniecības departamenta vadītājs.
E.Pipers arī aicina zemniekus atturēties no riska un labāk neielaisties darījumos ar daudzajiem graudu pārpircējiem.
Visu nav izdarījusi arī Labības tirdzniecības aģentūra – intervences cenas noteiktas no novembra, bet attiecīgās noliktavas aģentūra sola publiskot augusta beigās vai septembrī. Lauksaimnieki līdz ar to ir neziņā par iespējām dzirnavniekiem glabāšanā nodotos graudus vēlāk noformēt kā intervences graudus.
