Visi zina, ka sasist termometru ir slikti, jo tur iekšā ir dzīvsudrabs, bet kāpēc slikti, ne vienmēr mākam paskaidrot.
Visi zina, ka sasist termometru ir slikti, jo tur iekšā ir dzīvsudrabs, bet kāpēc slikti, ne vienmēr mākam paskaidrot. Dzīvsudrabs ir viens no smagajiem metāliem, kas ir sastopami mums visapkārt. Vairāk par tiem labprāt pastāstīja lauksaimniecības zinātņu doktors Alberts Vucāns.
Metāli papildus nonāk apritē galvenokārt pēc to ieguves kalnrūpniecībā un sadedzinot fosilo kurināmo. No aprites metāli pārsvarā iziet, tiem izskalojoties. Gada laikā kalnrūpniecībā un ar fosilo kurināmo iegūst krietni vien vairāk smago metālu, nekā tie izskalojas. Iegūstot un pārstrādājot Latvijas derīgos izrakteņus (smilti, granti, kaļķakmeni, dolomītu, kūdru u.c.), smagie metāli vidē nonāk niecīgos daudzumos.
Galvenie smago metālu avoti Latvijā ir ievestās izejvielas, rūpniecības izstrādājumi, cietais un šķidrais fosilais kurināmais, transportlīdzekļiem nepieciešamās degvielas un smērvielas, kā arī kurināšanā izmantojamā vietējā koksne un briketes. Latvijā vēl pagaidām siltumenerģijas ieguvei katlumājās plaši izmanto mazutu, kura izmešu gāzēs ir augsta vairāku smago metālu koncentrācija. Tādēļ energosaimniecība un transports varētu būt galvenie atmosfēras piesārņotāji ar smagajiem metāliem, it sevišķi lielajās pilsētās.
Smago metālu daudzums pats par sevi augsnē nav tik svarīgs, taču ir būtiski, cik viegli smagie metāli nonāk augos (to sauc par kustīgumu). Piemēram, dzīvsudrabs ir ļoti toksisks metāls, bet augos nonāk mazāk, savukārt kadmijs – ļoti daudz. Augsnei paskābinoties (samazinās pH skaitlis), ievērojami paaugstinās smago metālu kustīgums un pastiprinās to uzņemšana augos. Lai izvairītos no augsnes paskābināšanās, dārzu īpašniekiem ieteicams tos regulāri kaļķot.
Smago metālu uzņemšanu augos kavē augsts organiskās vielas un māla daļiņu saturs augsnē. To uzņemšanu augos kavē arī vairāku citu augsnē esošo elementu antagonisms. Tā fosfors un kalcijs kavē septiņu smago metālu uzņemšanu augos, slāpeklis – galvenokārt svina un cinka, bet kālijs – kadmija, vara un dzīvsudraba uzņemšanu. Latvijā veikti novērojumi, kuros konstatēts, ka vienā un tai pašā augsnē, mēslojot ar minerālmēsliem, miežu graudos un timotiņa sienā ir bijis līdz pat divām reizēm mazāks smago metālu saturs, salīdzinot ar nemēslotu platību. Tieši tādēļ viens no svarīgākajiem ieteikumiem dārzu īpašniekiem ir tos mēslot. Tieši šā paša iemesla dēļ var strīdēties par to, ka bioloģiski audzētie un maz mēslotie produkti ir daudz veselīgāki, jo tos parasti mēslo maz un tajos var nonākt daudz smago metālu.
Tāpēc, ja kāds dārzeņu vai citu produktu pārdevējs tik ļoti aizraujas ar savas preces slavēšanu, ka apgalvo, ka tajā nav smago metālu, tā ir klaja melošana, jo tie ir visur.
Bieži vien cilvēki visai vieglprātīgi izturas pret aizrādījumu neaudzēt dārzeņus, ogas un augļus ceļu tuvumā, kā arī neievākt tur dažādas zāļu tējas. Nereti šiem aizrādījumiem netiek pievērsta uzmanība un liepziedu lasītājus ceļmalās to ziedēšanas laikā var redzēt katru gadu.
Jāiegaumē arī, ka vairāk smago metālu koncentrējas auga ārpusē, piemēram, kartupeļu, burkānu, ābolu mizās. Tas attiecas ne vien uz smagajiem metāliem, bet arī uz toksiskiem savienojumiem. Visvairāk smago metālu uzkrājas tādos augos kā, piemēram, lociņi, salāti u.tml.
Lai arī ķīmija, protams, skolā mācīta visiem, ne viss palicis prātā, tāpēc der atgādināt, kas tad īsti šie smagie metāli ir un kāpēc tie mēdz būt gan labi, gan slikti.
KADMIJS. To izmanto sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, pesticīdu un krāsu ražošanai, keramikas izstrādājumos, baterijās. To sastop arī fosfora minerālmēslos, fosilajā kurināmajā u.c. Kadmijs, salīdzinot ar citiem metāliem, augos pāriet labi, it sevišķi skābās augsnēs.
Pret paaugstinātu kadmija saturu augsnē jutīgi ir tauriņzieži, salāti, spināti, soja, bet mazjutīgi – tomāti un kāposti. Augsts tā saturs augsnē kavē augu augšanu. Pat neliels kadmija saturs dzīvnieku barībā aizkavē to augšanu.
Cilvēka organismā kadmijs var nokļūt vai nu tieši ar gaisu un ūdeni, vai iekļaujoties barības ķēdē: augi – dzīvnieki – cilvēks vai augi – cilvēks. Ja ūdensvads ir no cinkotām caurulēm, tad ūdenī var būt līdz pat 5 mikrogramiem kadmija litrā. No pārtikas produktiem augsts kadmija saturs ir sēnēs, zivīs, dzīvnieku nierēs, lapu dārzeņos u.c Parasti ar pārtiku cilvēks diennaktī uzņem 15 – 70 mikrogramu kadmija. Par cilvēka maksimālo dienas devu uzskata 70 mikrogramu, bet par pieļaujamo 20 mikrogramu kadmija.
DZĪVSUDRABS. To izmanto termometros, barometros, dzīvsudraba lampās, stomatoloģijā, taisngriežos, sprāgstvielu ražošanai, krāsvielu izgatavošanai, lauksaimniecībā – sēklu kodināšanai, tas ietilpst arī vairāku herbicīdu sastāvā. Dzīvsudrabs un visi tā savienojumi ir gaistoši un toksiski. Sevišķi toksiski ir dzīvsudraba organiskie savienojumi. Dzīvsudrabs ir viens no tiem atmosfēru piesārņojošiem metāliem, kura koncentrācija gaisā ir vistuvāk maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai.
Cilvēka organismā dzīvsudrabs nonāk, ieelpojot gaisu, kā arī uzņemot ar pārtiku (metildzīvsudraba veidā). Dzīvsudrabs nogulsnējas aknās, nierēs, smadzeņu audos. Maz dzīvsudraba ir piena produktos, pārtikā galvenais dzīvsudraba avots ir zivis.
SVINS. Svinu lieto akumulatoros, elektrisko kabeļu apvalkos, krāsvielās, kā pigmentu un dažādos sakausējumos. Vēl nesen plaši to izmantoja kā antidetonatoru degvielā. Autotransports līdz šim bija viens no galvenajiem svina piesārņojuma avotiem Latvijā. Svina avoti var būt arī glazēti keramikas trauki, konservu kārbu pārklājumi, dažādas emaljas. To lieto arī munīcijas ražošanai.
Svins ir viens no vismazāk kustīgajiem metāliem augsnē. Tā kā svins augsnē ir mazkustīgs, augi to uzņem maz. Tas ir metāls, kas no saknēm vismazāk nonāk auga virszemes daļās. Cilvēka organismā svins nonāk, galvenokārt ieelpojot tā putekļus un uzņemot to ar pārtiku un ūdeni. Tikai 5 – 10 procentu no svina daudzuma, ko cilvēks uzņem, tiek asimilēts organismā, no kura lielākā daļa uzkrājas kaulos, pēc tam pāriet asinīs.
HROMS. To lieto cieta, pret karstumu un koroziju izturīga tērauda ražošanā, pārklājumiem. Pulverveidīgu hromu izmanto metālkeramikas izstrādājumu ražošanā. Turklāt to izmanto lāzermateriālos, ādu apstrādē, krāsu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā u.c.
Hroma savienojumu kustīgums augsnē ir samērā zems. Gan dzīvnieku, gan cilvēku organismos hroms piedalās galvenokārt ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņas procesos. Cilvēku pārtikā atsevišķos gadījumos novēro hroma deficītu.
VARŠ. Apmēram pusi no iegūtā vara izmanto elektrotehnikā. Varš ir izturīgs pret koroziju, tāpēc to plaši izmanto ledusskapjos, vakuumaparātos, siltumapmaiņas punktos. Daudz izmanto sakausējumos ar cinku, alvu un citiem materiāliem. Varš ietilpst arī pesticīdu sastāvā.
Varš ir mikroelements, kas piedalās augu barošanās, fotosintēzes un elpošanas procesos, paaugstina ziemcietību un sausumizturību, palielina augu pretošanās spēju sēnīšu slimībām. Lielākā daļa vara atrodas saknēs un nepāriet uz auga virszemes daļām. Cilvēka organismā varš piedalās daudzās fizioloģiskās funkcijās (ogļūdenražu vielu maiņā, asinsritē u.c.). Saindēšanās ar varu notiek reti, jo tā liekais daudzums tiek izvadīts no organisma, tāpēc patoloģiskas izmaiņas cilvēka organismā (anēmija, vielu maiņas traucējumi u.c.) var rasties no vara trūkuma.
Pārtikā galvenie vara avoti ir gaļas produkti (27 procenti no kopējā patēriņa), graudi (28 procenti), augļi un dārzeņi (21 procents) un piena produkti (13 procentu).
NIĶELIS. To izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu, leģētā tērauda ražošanā, kā arī virsmu niķelēšanai. To lieto stikla un keramikas materiālu rūpniecībā, atomreaktoros, akumulatoros. Niķelis augsnē ir kustīgs elements, kas viegli migrē un pāriet augos. Tā kustīgums palielinās skābās augsnēs.
Dzīvnieku organismos tas atrodas galvenokārt aknās, ādā, iekšējos sekrēcijas dziedzeros. Niķeļa trūkums dzīvnieku organismā izraisa dzelzs uzņemšanas un aknu darbības traucējumus. Liellopiem, aitām, cūkām toksiskuma risks parādās, ja tie regulāri niķeli ar barību saņem par daudz.
CINKS. Cinks sastopams pretkorozijas pārklājumos, dažādos sakausējumos. To izmanto arī kā reducētāju ķīmiskos procesos, tekstila un farmaceitiskajā rūpniecībā, insekticīdu ražošanā u.c.
Augsnē cinks ir viens no viskustīgākajiem elementiem, it sevišķi skābā vidē. Tas ir vislabāk šķīstošais smagais metāls, tāpēc ar cinku piesārņotas augsnes ir spējīgas pašattīrīties. Augos cinks piedalās bioķīmiskajos procesos. Cinks pozitīvi ietekmē augu salizturību un sausumizturību. Vairākumam augu ir liela pielāgošanās spēja paaugstinātam cinka saturam augsnē. Visjutīgākās kultūras ir bietes un spināti.
Cilvēka organismā cinks ietilpst svarīgāko fermentu sastāvā. Tas arī bremzē kadmija kaitīgo ietekmi. Cinks uzkrājas kaulos, aknās, nierēs. Cilvēks visvairāk šo metālu uzņem ar gaļas un graudu produktiem. Ja cinka organismā ir par daudz, tas nelabvēlīgi ietekmē sirdsdarbību un asins sastāvu. Turpretim cinka trūkums kavē organisma augšanu un dzimumattīstību.
