Ar domes lēmumu atbalstīta Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības iniciatīva par apvienības līdzekļiem labiekārtot vācu karavīru apbedījumu vietas Jelgavas Miera kapos.
Ar domes lēmumu atbalstīta Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības iniciatīva par apvienības līdzekļiem labiekārtot vācu karavīru apbedījumu vietas Jelgavas Miera kapos.
1994. gada janvārī Latvijas valdība noslēgusi līgumu ar Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem. Brāļu kapu komitejas priekšnieks Eižens Upmanis šāgada augustā pilsētas domei adresētajā vēstulē informējis par vācu puses iniciatīvu labiekārtot Otrajā pasaules karā kritušo un mirušo Vācijas armijas karavīru kapsētu Miera ielā, bijušo vācu kapu teritorijā. «Šīs kapsētas labiekārtošanas pirmajai kārtai būtu nepieciešams apbedījumu vietas teritoriju attīrīt no pameža un krūmiem, nojaukt vidi degradējošas būves apbedījumu vietas tiešā tuvumā un izstrādāt drenāžas projektu,» vēstulē vērtē Eižens Upmanis. Kapsētas projekta izstrādāšana un kapu labiekārtošana tiks veikta par Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības līdzekļiem.
Domes pozitīvo lēmumu ar gandarījumu uzzināja Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības būvniecības nodaļas referents Baltijas valstu jautājumos Eberhards Bārs, kas ieradies divu dienu vizītē Latvijā, ceturtdien apmeklēja arī Jelgavu. Kopā ar Eiženu Upmani, komitejas valdes locekli Aldi Hartmani un kapu saimniecības direktoru Andreju Zalcmani viņš izpētīja dabā Miera kapus, kur ir gan vācu, gan krievu armijas karavīru apbedījumi no abiem pasaules kariem.
Te varētu tikt izveidots viens liels komplekss, kura vācu daļu turpmāk apņemas uzturēt Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība. Pēc vācu kolēģu priekšlikuma uz šo kapsētu varētu tikt pārapbedīti arī citur Jelgavā un tās apkārtnē apglabātie vācu karavīri, sarunā ar «Ziņām» skaidroja Eižens Upmanis.
Par Krievijas armijas karavīru apbedījumiem savukārt vajadzētu gādāt Krievijai, uzskata Brāļu kapu komiteja. Sarunas par starpvalstu līgumu par kara kapu uzturēšanu risinoties grūti, tomēr Eižens Upmanis neteic, ka bezcerīgi.
Pašlaik padomju kapi tiekot uzturēti par Krievijas vēstniecības līdzekļiem, kas iedalīti atsevišķām organizācijām. Jelgavas kapu saimniecībai, kas piedāvājusi, izmantojot krievu pensionāru darbaspēku, labiekārtot apbedījumu vietu Dobeles šosejā, pēc Andreja Zalcmaņa teiktā, šos līdzekļus iegūt neesot izdevies. Tomēr kapu saimniecība rūpējoties arī par krievu karavīru kapiem, appļaujot un ik gadu uzstādot puķes kopumā 300 latu vērtībā.
Savukārt vācu puses piedāvātais projekts Miera kapos, pēc Eižena Upmaņa vērtējuma, labas sadarbības rezultātā varētu realizēties divos gados. Pēc vācu kolēģu iniciatīvas jau sakopta vācu karagūstekņu apbedījumu vieta Rīgas Lielajos kapos. Pašlaik līdzīgs projekts tiek īstenots Novadnieku pagastā, kur tiek pārapbedīti karavīri no Saldus apkaimes. Ir sakārtoti Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi Džūkstē, Cēsīs, Olainē, nupat arī Valkā.
