Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir tikai vispārīgs priekšstats par sociālā dienesta darba uzdevumiem un to reālo veikumu, liecina Labklājības ministrijas (LM) un nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” veiktā pētījuma par sociālo dienestu reputāciju un tēlu sabiedrībā pirmie rezultāti, informē LM pārstāvis Egils Zariņš. Turpmākā pētījuma gaitā tiks apkopots arī sociālā darba speciālistu, sociālo dienestu un pašvaldības domju vadītāju, kā arī sociālā dienesta sadarbības partneru viedoklis par sociālā dienesta efektivitāti. Pētījuma gala rezultāti būs pieejami šī gada nogalē.
Aptaujājot 3117 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem, noskaidroti Latvijas iedzīvotāju (gan to, kas iepriekš vērsušies sociālajā dienestā, gan iedzīvotāju, kam tāda saskare nav bijusi) priekšstati par aktuālākajām sociālajām problēmām un sociālā dienesta uzdevumiem, kuri jārisina pašvaldībā, kā arī tas, cik labi vai slikti, pēc iedzīvotāju domām, pašvaldības sociālais dienests pilda šos uzdevumus.
Latvijas iedzīvotāju vērtējumā, vissvarīgākais no sociālā dienesta darba uzdevumiem ir atbalsts tiem, kas par sevi spēj parūpēties vismazāk un vienlaikus veido būtisku iedzīvotāju daļu – atbalsts veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, atbalsts ģimenēm ar bērniem, kurās ir nelabvēlīgi apstākļi, un palīdzība savstarpējo attiecību un uzvedības problēmu risināšanā. Tāpat cilvēki uzskata, ka būtisks uzdevums ir arī sniegt atbalstu aizbildņiem un audžuģimenēm, kuri ņem savā aprūpē bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus. Neatņemami svarīgo sociālo dienesta darba uzdevumu sarakstā ir arī dažāda veida sociālā palīdzība (pabalsti, brīvpusdienas, pārtikas pakas un citi) un sociālie pakalpojumi.
Latvijas iedzīvotāji norāda, ka galvenie iemesli, kuru dēļ viņi meklētu palīdzību pašvaldības sociālajā dienestā, ir nepietiekami iztikas līdzekļi, nelaimes gadījums, kad vajadzīga palīdzība, nepieciešamība pēc atbalsta vecu cilvēku un personu ar invaliditāti aprūpē, kā arī bezdarbs un darbavietas trūkums. 23 procenti aptaujāto paši vai viņu ģimenes locekļi pēdējo divu gadu laikā ir vērsušies pašvaldības sociālajā dienestā vai sadarbojušies ar to. Kopumā dienesta darbinieku profesionalitāti un komunikāciju ar klientu viņi vērtē pozitīvi, tomēr ir jomas (informācijas un vides pieejamība, saskarsmes ar klientu pilnveidošana), kurās nepieciešams uzlabot sociālo dienestu un darbinieku sniegumu.
Pētījuma dati rāda, ka ir neliela iedzīvotāju daļa (astoņi procenti aptaujāto), kas nevēršas dienestā negatīvo priekšstatu un informācijas trūkuma dēļ. Tāpat iedzīvotājiem kopumā ir vājš priekšstats par citiem sociālā dienesta uzdevumiem ārpus sociālās palīdzības (pabalsti, brīvpusdienas, pārtikas pakas un tamlīdzīgi), turklāt visbiežāk ar sociālā dienesta klientu grupu tiek asociētas tikai trūcīgās un maznodrošinātas personas. Kā liecina pētījuma rezultāti, nedaudz vairāk par pusi aptaujāto sociālo dienestu klientu pēdējo divu gadu laikā vērsušies dienestā, lai saņemtu tikai sociālo palīdzību, tādējādi ne vien iedzīvotājiem kopumā, bet arī sociālā dienesta klientiem nav bijusi pietiekama saskarsme ar profesionālu sociālo darbu, kas vērsts uz klientu pašu iesaisti savas situācijas risināšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī klientu resursu apzināšanā un stiprināšanā.
Analizējot pētījuma pirmos rezultātus, secināts, ka ļoti būtiski ir mazināt sabiedrībā izveidojušos stereotipus par sociālo dienestu lomu un mērķauditoriju, kā arī stiprināt saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem. Tāpēc LM Eiropas struktūrfonda līdzfinansētā projektā “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” rīko diskusijas, mācības un konferences sociālajiem darbiniekiem, kā arī no 2018. līdz 2020. gadam īstenos informatīvo kampaņu par sociālo darbu, sociālo dienestu kompetenci un sociālo darbu kopienā.
Pētījums tiek īstenots ESF projektā “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.
